Atšķirības starp "Mednis Edvīns" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1914. gadā kā [[savvaļnieks]] pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, [[štabs-kapitans]]. No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, [[kapitans]]. [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz Ziemeļkaukāzu, kur iestājās 2. Dagestānas jātnieku pulkā, piedalījās pulka cīņās ar [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]]. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. | Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1914. gadā kā [[savvaļnieks]] pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, [[štabs-kapitans]]. No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, [[kapitans]]. [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz Ziemeļkaukāzu, kur iestājās 2. Dagestānas jātnieku pulkā, piedalījās pulka cīņās ar [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]]. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. | ||
| − | Pēc sakāves, 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra [[Latvijas armija]]s dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks (1939.-1940.). Atvaļināts, strādājis Finanšu ministrijā revidents. | + | Pēc sakāves, 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra [[Latvijas armija]]s dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. [[Studentu korporācija]]s "Lettonia" biedrs. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks (1939.-1940.). Atvaļināts, strādājis Finanšu ministrijā revidents. |
1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā. | 1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 19.19
Edvīns Mednis (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, propagandists, rakstnieks.
Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, Vidzemes guberņā. 1914. gadā kā savvaļnieks pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, štabs-kapitans. No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, kapitans. Ziemassvētku kaujās ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz Ziemeļkaukāzu, kur iestājās 2. Dagestānas jātnieku pulkā, piedalījās pulka cīņās ar Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā.
Pēc sakāves, 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra Latvijas armijas dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks (1939.-1940.). Atvaļināts, strādājis Finanšu ministrijā revidents.
1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis
- Serbijas Karadžordževičs Baltā Ērgļa ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Lāčplēša Kara ordenis
- Polijas "Polonia restituta"
- Zviedrijas Vāsas ordenis
- Lietuvas Ģedimina ordenis, V šķira
- Igaunijas Ērgļa krusts, IV šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7
