Atšķirības starp "Mellini" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Mellin_Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Mellin_Wappen.png|right|thumb|250px|grāfi]] | ||
| − | fon '''Mellini''' (''von Mellin'', kr. ''фон Меллины'') – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā. [[Livonija|Livonijā]] (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (''Christoph von Mellin aus Vahnerow''), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam fon Mellinam (''Gustaw Bernd von Mellin'') un tā pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]], bet 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1783. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. | + | fon '''Mellini''' (''von Mellin'', kr. ''фон Меллины'') – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] guberņā. [[Livonija|Livonijā]] (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (''Christoph von Mellin aus Vahnerow''), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam fon Mellinam (''Gustaw Bernd von Mellin'') un tā pēcnācējiem [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]], bet 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes [[Barons|baronu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1783. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas atzars laika gaitā sadalījās vairākās pamatlīnijās: |
| + | * Vidzemes līnija, grāfi; | ||
| + | * Igaunijas līnija (''Haus Toal''); | ||
| + | * Somijas līnija, baroni. | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин'', ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (''Меллин Карл Густав'', 1746-1794?). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (''Ludwig August Graf Mellin'', 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. ''граф Меллин, Борис Петрович'', 1740-1793), [[dekabrists]] Nikolajs Mellins (''Николай Романович Меллин'', ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (''Меллин Карл Густав'', 1746-1794?). | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 12. novembris, plkst. 07.08
fon Mellini (von Mellin, kr. фон Меллины) – prūšu izcelsmes (Lejassaksija, Meklenburga) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā, Somijas lielhercogistē un tās vācbaltiešu atzars Vidzemes guberņā. Livonijā (igauņu daļā) pirmais 1549. gadā ieradās Kristofs Mellins (Christoph von Mellin aus Vahnerow), aizsākot dzimtas Baltijas līniju. 1691. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI piešķīra Gustavam fon Mellinam (Gustaw Bernd von Mellin) un tā pēcnācējiem brīvkunga titulu. 1696. gadā dzimtas Vidzemes līnija kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem, bet 1818. gadā dzimtas Somijas līnija saņēma Somijas lielhercogistes baronu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1783. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas atzars laika gaitā sadalījās vairākās pamatlīnijās:
- Vidzemes līnija, grāfi;
- Igaunijas līnija (Haus Toal);
- Somijas līnija, baroni.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796-1831), Krievijas imperatoram tuvu stāvoša persona, aktīvs cīnītājs par dzimtbūšanas atcelšanu un tautasdziesmu vācējs, Krievijas armijas Ģenerālštāba galvenais topogrāfs, Rīgas apriņķa priekšnieks grāfs Ludvigs Augusts Mellins (Ludwig August Graf Mellin, 1754-1835), Krievijas armijas ģenerālporučiks grāfs Boriss Mellins (kr. граф Меллин, Борис Петрович, 1740-1793), dekabrists Nikolajs Mellins (Николай Романович Меллин, ?-?), t.s. Pugačova dumpja apspiedējs, pulkvedis Karls Gustavs Mellins (Меллин Карл Густав, 1746-1794?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ainažu (Haynasch), Bīriņu (Kolzen), Ozolu (Lappier, 1777-1924), Ārciema (Erkull, 1828-1814) u.c. muižas.
