Atšķirības starp "Mengdeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mengden_Wappen.png|right|thumb|250px|fon Mengdeni]] | [[Attēls:Mengden_Wappen.png|right|thumb|250px|fon Mengdeni]] | ||
| − | fon '''Mengdeni''' (''von Mengden'', kr. ''фон Менгдены'') – sena vācu izcelsmes ( | + | fon '''Mengdeni''' (''von Mengden'', kr. ''фон Менгдены'') – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās. |
Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (''Engelbrecht von Mengden'', ?-1496). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (''Altenwog''), Kusas (''Kussen'') un Igates-Sinoles (''Idsel-Sinohlen'') līnijās. 1653. gadā Otto fon Mengdens (1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa [[kambarkungs]] Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma [[Barons|baronu]] titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|reihsgrāfu]]. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) arī 1779. gadā kļuva par grāfu. 1854. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti baroni Mengdeni. | Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (''Engelbrecht von Mengden'', ?-1496). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (''Altenwog''), Kusas (''Kussen'') un Igates-Sinoles (''Idsel-Sinohlen'') līnijās. 1653. gadā Otto fon Mengdens (1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa [[kambarkungs]] Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma [[Barons|baronu]] titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|reihsgrāfu]]. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) arī 1779. gadā kļuva par grāfu. 1854. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti baroni Mengdeni. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 20. novembris, plkst. 22.26
fon Mengdeni (von Mengden, kr. фон Менгдены) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (Engelbrecht von Mengden, ?-1496). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (Altenwog), Kusas (Kussen) un Igates-Sinoles (Idsel-Sinohlen) līnijās. 1653. gadā Otto fon Mengdens (1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma brīvkunga titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa kambarkungs Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma baronu titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas reihsgrāfu. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) arī 1779. gadā kļuva par grāfu. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti baroni Mengdeni.
Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Livonijas ordeņa mestrs (1450-1469) Johans no Mengedes, saukts Osthofs (?-1469); komponists un dzejnieks Gustavs fon Mengdens (1627–1688); Zviedrijas karaļa kambarkungs Karls Johans fon Mengdens; Krievijas impērijas slepenpadomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798), zemnieku likumu “Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana” autore, apgaismotāja Sofija fon Mengdena.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Baložu muižu (Ballod), Ozolmuiža (Lappier), Sinoles (Sinohlen), Aderkašu (Fistehlen), Galgauskas (Golgowsky mit Weißenhof), Ulbrokas (Stubbensee), Meņģeles jeb Carnikavas (Altenwog), Kusas (Kussen), Lubejas (Lubey), Ārciema (Erkull, Ahrtsehm, Arsem), Ādažu (Abgunst bei Neuermühlen), Kolcenes (Kolzen mit Eykasch), Veclaicenes (Alt Laitzen), Bučauskas (Butzkowsky), Bērzaunes (Bersohn), Dēvenes (Dewen), ? (Engelhardshof), Vietalvas (Fehteln), Baltavas (Helfreichshof), Streidas (Hessenhof), Igates (Idsel), Muižkalna (Kadfer mit Lindenhof), Kauguru (Kaugershof), Kujas (Kujen), Ļaudonas (Laudon), Lubānas (Lubahn), Lubejas (Lubey), Mālu (Mahlenhof), Kalnamuiža (Maikendorf mit Koperbeck), Mētagas (Metack), Lakšu (Nachtigall), Odzienas (Odensee), Ogres (Ogershof mit Ecken), Plānupes (Planup), Praulienas (Praulen), Rūstužu (Rüssel), Sausnējas (Saussen), Sāvienas (Sawensee), Zalgauskas (Selgowsky), Stalbes (Stolben), Suntažu (Sunzel), Vecmuiža (Sussika), Vīķu (Zarnau), Carnikavas (Zarnikau), Cempu (Zempen), Štāles (Stahlenhof), Vecbaldiņu (Baldwinshof), Iļķēnsalas (Hilchensholm), Cēsu pilsmuiža (Schloß-Wenden), Bīriņu (Koltzen), Ķipēnu (Eck), Mujānu (Mojahn) u.c. muižas.
