Mengdeni

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 21. novembris, plkst. 06.04, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
fon Mengdeni

fon Mengdeni (von Mengden, kr. фон Менгдены) – sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes, Kurzemes guberņās.

Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts no Mengdenas (Engelbrecht von Mengden, ~1400-1496). Vēlāk dzimta sadalījās Meņģeles (Altenwog, izmirusi 1714. gadā), Kusas (Kussen) un Igates-Sinoles (Idsel-Sinohlen) līnijās, kur katrai laika gaitā izveidojās vairāki atzari. 1653. gadā Otto fon Mengdens (1596-1681) no Zviedrijas karaļa saņēma brīvkunga titulu. 1731. gadā arī Zviedrijas karaļa kambarkungs Karls Johans fon Mengdens un tā pēcnācēji saņēma baronu titulu. Vidzemes landrāts Ernests Reinholds fon Mengdens (1725-1798) 1774. gadā kļuva par Sv. Romas impērijas reihsgrāfu. Igates un Kaugurmuižas dzimtkungs un Krievijas impērijas sūtniecības padomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798) arī 1779. gadā kļuva par grāfu. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts apstirpināja visas Vidzemes fon Mengdenu dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1747. gadā fon Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā grāfi Mengdeni tika ierakstīti Vidzemes, bet 1780. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1854. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti baroni Mengdeni.

Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Livonijas ordeņa mestrs (1450-1469) Johans no Mengedes, saukts Osthofs (?-1469); tiesu asesors, ģenerālmajors, komponists un dzejnieks Gustavs fon Mengdens (1627–1688); Zviedrijas karaļa kambarkungs Karls Johans fon Mengdens; pirmais Preobraženskas pulka komandieris Georgs fon Mengdens (Юрий фон Менгден, 1628-1703); ģenerālmajors Johans fon Mengdens (Иван Алексеевич фон Менгден,, ?-1731); Krievijas impērijas slepenpadomnieks Ernests Burhards fon Mengdens (1738-1798); zemnieku likumu “Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana” autore, apgaismotāja Sofija fon Mengdena; Vidzemes gubernators grāfs Ernsts fon Mendgens (Эрнст Бурхард Менгден, 1738-1797); Napoleona karu varonis, ģenerālmajors Mihaels fon Mengdems (Михаил Александрович фон Менгден, 1781-1855); viena no pirmajām sievietēm uzņēmējām, tekstilrūpniece, baronese Amālija fon Mengdena (Амалия Георгиевна фон Менгден1799-1864).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Baložu muižu (Ballod), Ozolmuiža (Lappier), Sinoles (Sinohlen), Aderkašu (Fistehlen), Galgauskas (Golgowsky mit Weißenhof), Ulbrokas (Stubbensee), Meņģeles jeb Carnikavas (Altenwog), Kusas (Kussen), Lubejas (Lubey), Ārciema (Erkull, Ahrtsehm, Arsem), Ādažu (Abgunst bei Neuermühlen), Kolcenes (Kolzen mit Eykasch), Veclaicenes (Alt Laitzen), Bučauskas (Butzkowsky), Bērzaunes (Bersohn), Dēvenes (Dewen), ? (Engelhardshof), Vietalvas (Fehteln), Baltavas (Helfreichshof), Streidas (Hessenhof), Igates (Idsel), Muižkalna (Kadfer mit Lindenhof), Kauguru (Kaugershof), Kujas (Kujen), Ļaudonas (Laudon), Lubānas (Lubahn), Lubejas (Lubey), Mālu (Mahlenhof), Kalnamuiža (Maikendorf mit Koperbeck), Mētagas (Metack), Lakšu (Nachtigall), Odzienas (Odensee), Ogres (Ogershof mit Ecken), Plānupes (Planup), Praulienas (Praulen), Rūstužu (Rüssel), Sausnējas (Saussen), Sāvienas (Sawensee), Zalgauskas (Selgowsky), Stalbes (Stolben), Suntažu (Sunzel), Vecmuiža (Sussika), Vīķu (Zarnau), Carnikavas (Zarnikau), Cempu (Zempen), Štāles (Stahlenhof), Vecbaldiņu (Baldwinshof), Iļķēnsalas (Hilchensholm), Cēsu pilsmuiža (Schloß-Wenden), Bīriņu (Koltzen), Ķipēnu (Eck), Mujānu (Mojahn) u.c. muižas.