Atšķirības starp "Miests" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Miests''' - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas ''miests'' atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās XVI gs. XX gs. (1920.-1928.) bija ''miestos'' bija sava pašvaldība ([[miesta dome]], [[miesta valde]]), taču kad 23 ''miesti'' ieguva pilsētu tiesības, 1928. gadā tos kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja, sākot dēvēt par "biezi apdzīvotām vietām", bet no 1936. gada - par ciemiem. [[LPSR]] šādas apdzīvotas vietas dēvēja par "pilsētciematiem". | + | '''Miests''' (vc. ''Flecken'') - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas ''miests'' atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās XVI gs. XX gs. (1920.-1928.) bija ''miestos'' bija sava pašvaldība ([[miesta dome]], [[miesta valde]]), taču kad 23 ''miesti'' ieguva pilsētu tiesības, 1928. gadā tos kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja, sākot dēvēt par "biezi apdzīvotām vietām", bet no 1936. gada - par ciemiem. [[LPSR]] šādas apdzīvotas vietas dēvēja par "pilsētciematiem". |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 16.06
Miests (vc. Flecken) - pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas miests atšķīrās ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli. Pirmie miesti mūsdienu Latvijas teritorijā parādījās XVI gs. XX gs. (1920.-1928.) bija miestos bija sava pašvaldība (miesta dome, miesta valde), taču kad 23 miesti ieguva pilsētu tiesības, 1928. gadā tos kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja, sākot dēvēt par "biezi apdzīvotām vietām", bet no 1936. gada - par ciemiem. LPSR šādas apdzīvotas vietas dēvēja par "pilsētciematiem".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66. lpp.
