Minu dinastija

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 10. augusts, plkst. 07.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Minu dinastija (明朝 - Míng cháo) 1115.-1234. g.
Tā kā pēcnāves vārds vai tempļa vārds daudzu dažādu dinastiju imperatoriem ir vienāds, pirms tā pieņemts likt dinastiju (Min).
Piemēram, imperators Hunvu ir arī Min Tai-dzu (明太祖).
vārds
(姓名 - xìngmíng)
pēcnāves vārds
(諡號 - shìhào)
tempļa vārds
(廟號 - miàohào)
valdīšanas devīze
(年號 - niánhào),
tās laiks
vārds, ar kuru
zināms visplašāk
Džu Juaņdžan
(朱元璋 - Zhū Yuánzhāng)
Gaodi
(高帝 - Gāodì)
Taidzu
(太祖 - Tàizǔ)
Hunvu
(洪武 - Hóngwǔ) 1368.-1398.
Hunvu (Hóngwǔ)
Džu Juņveņ
(朱允炆 - Zhū Yǔnwén)
Huidi
(惠帝 - Hùidì)
Dzjaņveņu gāza no
troņa Junle, un
aizliedza tam
piešķirt tempļa vārdu.
Dzjaņveņ
(建文 - Jiànwén) 1398.-1402.
Dzjaņveņ (Jiànwén)
Džu Di
(朱棣 - Zhū Dì)
Veņdi
(文帝 - Wēndì)
Čendzu
(成祖 - Chéngzǔ)
vai Taidzun
(太宗 - Tàizōng)
Junle
(永樂 - Yǒnglè) 1402.-1424.
Junle (Yǒnglè)
Džu Gaoči
(朱高熾 - Zhū Gāochì)
Džaodi
(昭帝 - Zhāodì)
Žeņdzun
(仁宗 - Rénzōng)
Hunsji
(洪熙 - Hóngxī) 1424.-1425.
Hunsji (Hóngxī)
Džu Džaņdzji
(朱瞻基 - Zhū Zhānjī)
Džandi
(章帝 - Zhāngdì)
Sjuaņdzun
(宣宗 - Xūanzōng)
Sjuaņde
(宣德 - Xūandé) 1425.-1435.
Sjuaņde (Xūandé)
Džu Cjidžeņ
(朱祁鎮 - Zhū Qízhēn)
Žuidi
(睿帝 - Ruìdì)
Jindzun
(英宗 - Yīngzōng)
Džentun
(正統 - Zhèngtǒng) 1436.-1449.
otru reizi: Tjaņšuņ
(天順 - Tiānshùn) 1457.-1464.
Džentun (Zhèngtǒng)
Džu Cjijui
(朱祁鈺 - Zhū Qíyù)
Dzjindi
(景帝 - Jǐngdì)
Daidzun
(代宗 - Dàizōng)
Dzjintai
(景泰 - Jǐngtài) 1449.-1457.
Dzjintai (Jǐngtài)
Džu Dzjaņšeņ
(朱見深 - Zhū Jiànshēn)
Čuņdi
(純帝 - Chúndì)
Sjaņdzun
(憲宗 - Xiànzōng)
Čenhua
(成化 - Chénghuà) 1464.-1487.
Čenhua (Chénghuà)
Džu Joutan
(朱祐樘 - Zhū Yòutáng)
Dzjindi
(敬帝 - Jìngdì)
Sjaodzun
(孝宗 - Xiàozōng)
Hundži
(弘治 - Hóngzhì) 1487.-1505.
Hundži (Hóngzhì)
Džu Houdžao
(朱厚照 - Zhū Hòuzhào)
Jidi
(毅帝 - Yìdì)
Vudzun
(武宗 - Wǔzōng)
Džende
(正德 - Zhèngdé) 1505.-1521.
Džende (Zhèngdé)
Džu Houdzun
(朱厚熜 - Zhū Hòuzǒng)
Sudi
(肅帝 - Sùdì)
Šidzun
(世宗 - Shìzōng)
Dzjadzjin
(嘉靖 - Jiājìng) 1521.-1566.
Dzjadzjin (Jiājìng)
Džu Dzaihou
(朱載垕 - Zhū Zàihòu)
Džuandi
(莊帝 - Zhuāngdì)
Mudzun
(穆宗 - Mùzōng)
Luncjin
(隆慶 - Lóngqìng) 1566.-1572.
Luncjin (Lóngqìng)
Džu Jidzjuņ
(朱翊鈞 - Zhū Yìjūn)
Sjaņdi
(莊帝 - 顯帝 Xiǎndì)
Šeņdzun
(神宗 - Shénzōng)
Vaņli
(萬曆 - Wànlì) 1572.-1620.
Vaņli (Wànlì)
Džu Čanluo
(朱常洛 - Zhū Chángluò)
Džeņdi
(貞帝 - Zhēndì)
Guandzun
(光宗 - Guāngzōng)
Taičan
(泰昌 - Tàichāng) 1620.
Taičan (Tàichāng)
Džu Jousjao
(朱由校 - Zhū Yóuxiào)
Džedi
(悊帝 - Zhédì)
Sjidzun
(熹宗 - Xīzōng)
Tjaņcji
(天啟 - Tiānqǐ) 1620.-1627.
Tjaņcji (Tiānqǐ)
Džu Joudzjaņ
(朱由檢 - Zhū Yóujiǎn)
Džuanliemiņ
(莊烈愍 - Zhuānglièmǐn)
Sidzun
(思宗 - Sīzōng)
Čundžeņ
(崇禎 - Chóngzhēn) 1627.-1644.
Čundžeņ (Chóngzhēn)
Naņ (Dienvidu) Min dinastija (南明朝 - Nán Míng cháo)
1644.-1662. g.
vārds
(姓名 - xìngmíng)
tempļa vārds
(廟號 - miàohào)
valdīšanas devīze
(年號 niánhào), tās gadi
vārds,
ar kuru zināms visplašāk
Pēc Min dinastijas sabrukuma iedzīvotāju sacelšanās rezultātā, dienvidos (Nankinā) par imperatoru izsludināja pēdējā imperatora radinieku Džu Jousunu. 1662. gadā Vu Saņgui, sagrābis varu Ķīnas dienvidrietumu provincēs, lika sodīt ar nāvi pēdējo Dienvidu Min dinastijas imperatoru.
Džu Jousun
(朱由崧 - Zhū Yóusōng)
Aņdzun
(安宗 - Ānzōng)
Hunguan (弘光 - Hóngguāng) 1644.-1645. Fuvan
(福王 - Fúwáng)
Džu Joudzjan
(朱聿鍵 - Zhū Yóujiàn)
Šaodzun
(紹宗 - Shàozōng)
Lunvu (隆武 - Lóngwǔ) 1645.-1646. Tanvan
(唐王 - Tángwáng)
Džu Čanfan
(朱常淓 - Zhū Chángfāng)
nav zināms reģents Luvan (魯王臨國 - Lǔwánglínguó)
1645.
Luvan
(潞王 - Lùwáng)
Džu Jihai
(朱以海 - Zhū Yǐhǎi)
nav zināms
reģents Luvan (魯王臨國 - Lǔwánglínguó)
1645—1653.
Lu-van (潞王 - Lùwáng)
Džu Juije
(朱聿[金粵 - Zhū Yùyuè)
nav zināms Šaovu (紹武 - Shàowǔ) 1646. Šaovu
(紹武 - Shàowǔ)
Džu Joulan
(朱由榔 - Zhū Yóuláng)
nav zināms Junli (永曆 - Yǒnglì) 1646.-1662. Guivan
(桂王 Gùiwáng)

Literatūra par šo tēmu

  • Да Мин люй цзи цзе фу ли (Законы Великой династии Мин со сводным коментарием и приложением постановлений. / пер. с кит. Н.П. Свистуновой - серия Памятники письменности Востока, CXIII, 1 - Восточная литература РАН: Москва, 1997. - 573 c. ISBN 5-02-017664-8