Atšķirības starp "Mirbahi" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Mirbahi''' (''von Mirbach'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, [[Livonija|Livonijā]] ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš 16. gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | + | [[Barons|baroni]] '''fon Mirbahi''' (''von Mirbach'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, [[Livonija|Livonijā]] ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš 16. gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. |
| + | |||
| + | Pirmais Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs. | ||
Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 14.44
baroni fon Mirbahi (von Mirbach) - sena Livonijas muižnieku dzimtām, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi. Kopš 16. gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
Pirmais Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs.
Skat. arī: Rūmenes muiža
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
