Atšķirības starp "Mirbahi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena [[Livonija]]s muižnieku | + | [[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, [[Livonija|Livonijā]] ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes [[Bohēmijas karaliste]]s grāfa titulu. |
Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs. | Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 21. februāris, plkst. 06.15
baroni un grāfi Mirbahi (vc. von Mirbach; kr. фон Мирбах) - sena Livonijas vācbaltiešu muižnieku dzimta, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes Bohēmijas karalistes grāfa titulu.
Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs.
Skat. arī: Rūmenes muiža
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
