Atšķirības starp "Mirbahi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni]]
 
[[Attēls:Baron_Mirbach_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni]]
 
[[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi]]
 
[[Attēls:Graf_Mirbach_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi]]
[[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, cēlusies no senas, jau ap 1300. gadu dokumentos pieminētas bruņinieku dzimtas Eifelē, tā savu vārdu ieguvusi no Mirbahas ciema tagadējā Daunas apriņķī, Trīras administratīvajā apgabalā, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma upes, [[Livonija|Livonijā]] ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes [[Bohēmijas karaliste]]s grāfa titulu.
+
[[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''Mirbahi''' (vc. ''von Mirbach''; kr. ''фон Мирбах'') - sena vācu bruņniecības dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. [[Livonija|Livonijā]] pirmie Mirbahi ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1862. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes [[Bohēmijas karaliste]]s grāfa titulu.
  
 
Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs.
 
Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs.
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
 
* Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 3. decembris, plkst. 20.07

baroni
grāfi

baroni un grāfi Mirbahi (vc. von Mirbach; kr. фон Мирбах) - sena vācu bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijā pirmie Mirbahi ieradās kā Ordeņa vasaļi. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes Bohēmijas karalistes grāfa titulu.

Pirmais Mirbahs Kurzemē bija Emerihs (I) fon Mirbahs, kas nosaukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā un bija tāds vēl 1579. gadā, Balklāvu muižas dzimtkungs.

Skat. arī: Rūmenes muiža

Literatūra par šo tēmu

  • Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.