Mirbahi
baroni un grāfi Mirbahi (vc. von Mirbach; kr. фон Мирбах) - sena vācu bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijā pirmie Mirbahi - Emerihs (I) fon Mirbahs, kas avotos saukts par Kandavas pilskungu 1564. gadā, - ieradās kā Ordeņa vasaļi. Kopš XVI gadsimta dzimta ir pazīstama Piltenes apgabalā un Kurzemē. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1862. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Viens dzimtas atzars kopš 1791. gada nes Bohēmijas karalistes grāfa titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants Verners fon Mirbahs (Werner von Mirbach, 1713-1797); Kostjuško sacelšanās dalībnieks Heinrihs fon Mirbahs; Grobiņas apriņķa maršals (1811-1814 ), Aizputes apriņķa maršals (1818-1824), Jelgavas apriņķa maršals (1824-1851), valsts padomnieks un kambarkungs, vēsturnieks, latviešu tautasdziesmu vācējs un teiku radītājs Otto Johans Heinrihs fon Mirbahs (Otto Jochann Heinrich von Mirbach, ?-1855).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Rūmenes (Rumen), Balklāvu, Saļienas, Puzenieku (Pussenecken), Embūtes, Plēņu (Ploehnen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
