Atšķirības starp "Monarhs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Monarhs''' (no sengr. ''μόνος - monos'', "viens", "vienīgais", ''ἄρχω - archō'', "valdīt", t.i., "viens valdnieks") - valdnieks [[monarhija|monarhijā]]. Valdnieka kā padoto un to teritorijas pārvaldītāja institūcija izauga no [[vadonības sabiedrība]]s beigu posma, vadoņa/valdnieka statusam pamazām kļūstot mantojamam. | + | '''Monarhs''' (no sengr. ''μόνος - monos'', "viens", "vienīgais", ''ἄρχω - archō'', "valdīt", t.i., "viens valdnieks") - valdnieks [[monarhija|monarhijā]], [[valsts]] centrālā institūcija (vispirms iezīmējās valdnieks kā varas nesējs, pēc tam valsts). Valdnieka kā padoto un to teritorijas pārvaldītāja institūcija izauga no [[vadonības sabiedrība]]s beigu posma, vadoņa/valdnieka statusam pamazām kļūstot mantojamam. Pieņemts, ka valdniecības tapšanas pamatā ir trīs pamatfaktori, kam pateicoties, radās šāda pārvaldes forma: |
| + | * nepieciešamība pēc karavadoņa, kura vara un autoritāte pietiekami liela, lai varētu mobilizēt visus konkrētās sabiedrības militāros resursus, negaidot visu indivīdu brīvprātīgu piedalīšanos; | ||
| + | * līdz ar pāreju uz lauksaimniecību, nepieciešamība pēc centrālās varas, kas organizētu (un piespiestu) sabiedrības locekļus visai sabiedrībai nepieciešamajos darbos (irigācijas sistēmu būve, kopīga lauku apstrāde u.tml.); | ||
| + | * tā kā leģitīmu varu pār citiem ļaudīm var piešķirt nevis cilvēki, bet tikai augstāki spēki, nepieciešamība pēc starpnieka starp kopienu un tiem: valdnieks kā virspriesteris. | ||
Jaunākajos laikos konstitucionālajās un parlamentārajās monarhijās ''monarha'' pilnvaras tika ierobežotas, un faktiskā vara pakāpeniski nonāca [[Parlaments|parlamenta]] un valdības rokās. | Jaunākajos laikos konstitucionālajās un parlamentārajās monarhijās ''monarha'' pilnvaras tika ierobežotas, un faktiskā vara pakāpeniski nonāca [[Parlaments|parlamenta]] un valdības rokās. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. aprīlis, plkst. 06.07
Monarhs (no sengr. μόνος - monos, "viens", "vienīgais", ἄρχω - archō, "valdīt", t.i., "viens valdnieks") - valdnieks monarhijā, valsts centrālā institūcija (vispirms iezīmējās valdnieks kā varas nesējs, pēc tam valsts). Valdnieka kā padoto un to teritorijas pārvaldītāja institūcija izauga no vadonības sabiedrības beigu posma, vadoņa/valdnieka statusam pamazām kļūstot mantojamam. Pieņemts, ka valdniecības tapšanas pamatā ir trīs pamatfaktori, kam pateicoties, radās šāda pārvaldes forma:
- nepieciešamība pēc karavadoņa, kura vara un autoritāte pietiekami liela, lai varētu mobilizēt visus konkrētās sabiedrības militāros resursus, negaidot visu indivīdu brīvprātīgu piedalīšanos;
- līdz ar pāreju uz lauksaimniecību, nepieciešamība pēc centrālās varas, kas organizētu (un piespiestu) sabiedrības locekļus visai sabiedrībai nepieciešamajos darbos (irigācijas sistēmu būve, kopīga lauku apstrāde u.tml.);
- tā kā leģitīmu varu pār citiem ļaudīm var piešķirt nevis cilvēki, bet tikai augstāki spēki, nepieciešamība pēc starpnieka starp kopienu un tiem: valdnieks kā virspriesteris.
Jaunākajos laikos konstitucionālajās un parlamentārajās monarhijās monarha pilnvaras tika ierobežotas, un faktiskā vara pakāpeniski nonāca parlamenta un valdības rokās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
- Valdniecība un valdnieks. // Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 47.-56. lpp. ISBN 9984-617-13-0
