Atšķirības starp "Mongoļu impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Mongol_impery_1227.jpg‎|right|thumb|300px|impērijas teritorija 1227. gadā]]
 
[[Attēls:Mongol_impery_1227.jpg‎|right|thumb|300px|impērijas teritorija 1227. gadā]]
 
'''Mongoļu impērija''' (mong. ''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'') - nekonkrēts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstisku veidojumu kopumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Kā reāla nomadu impērija šāds valstisks veidojums pastāvēja 1211.–1271. gados: 1206. gadā senmongoļu hans [[Temudžins]], pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu:
 
'''Mongoļu impērija''' (mong. ''Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts'') - nekonkrēts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstisku veidojumu kopumam, kas radās [[Mongoļi|mongoļu]] cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Kā reāla nomadu impērija šāds valstisks veidojums pastāvēja 1211.–1271. gados: 1206. gadā senmongoļu hans [[Temudžins]], pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā [[Kurultajs|kurultajā]] tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "[[Čingiz-hans]]". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: '''''Jeke Mongol ulus''''' (1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā [[mongoļu armija]] iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km²  Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu:
−
* Lielā hana uluss (mūsdienu Mongolijas teritorija ar apkaimes zemēm);
+
* Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija);
−
* [[Džuči uluss]];
+
* [[Džuči uluss]] (no Irtišas upes austrumos līdz Donavai rietumos);
−
* [[Hulagu uluss]];
+
* [[Hulagu uluss]] (1258. gadā Tuluja dēla Hulagu iekarotajā zeme no Amudarjas upes ziemeļos līdz Indijas okeānam dienvidos, un līdz Eifratai un Dienvidkaukāzam rietumos);
−
* [[Čagataja uluss]].
+
* [[Čagataja uluss]] ([[Maverannahra]] - teritorija starp Sirdarju un Amudarju, - Septiņupe, Austrumturkestana)
−
1271. gadā [[Hubilajs]] (23.09.1215.-18.02.1294.) nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu dinastija|Juaņu impērijas]] nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm.
+
De jure tā bija vienota milzu impērija (teritoriālā ziņā lielākā valsts cilvēces vēsturē) ar vienu valdnieku, vienu likumdošanu, administratīvo struktūru, valūtu, valsts pastu, nodokļu un muitas sistēmu. De facto tā bija 4 suverēnu un ne vienmēr savstarpēji draudzīgu valstu federācija, kurās kā vietvalži valdīja čingizīdi, un kuras imperatoram pakļāvās visai nosacīti.
 +
* 1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingiz-hana trešo dēlu [[Ugedejs|Ugedeju]] (1187.-11.11.1241.; lat. ''Occadai'', mong. ''Ogodei'', tjurk. ''Oktai'', ķīn. ''Taidzun'', imperatora vārds Inveņhuandi), Čingis-hana dēlu. Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot Dzjiņ impērijas un Centrālāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību.
 +
* 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedej-hana dēlu [[Gujuks|Gujuku]] (1205.-1248.; lat. ''Cuiuc, Kuiuk, Gog haam, Ken-han'', arm. ''Giug-han'', ķīn. ''Guiju'', imperatora vārds Din-dzun, Dzjaņpin-huandi). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā.
 +
* 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu [[Munke]] (1208.-11.08.1259.; tjurk. ''Mengu'', mong. ''Monke-hagan'', pers. ''Mengu-kaan'', ķīn. ''Menge'', imperatora vārds Sjaņ-dzun). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abasīdu kalifātu mūsdienu Irākā.
 +
* 1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus un imperatorus – Tuluja dēlus [[Hubilajs|Hubilaju]] (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un [[Arig-Bugi]] (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. ''Kublai'', mong. ''Sečen-han'', ķīn. ''Hubile'', imperatora vārds Šidzu). 1271. gadā viņš nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot [[Juaņu dinastija|Juaņu impērijas]] nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm. Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Viņa valdīšanas laikā mongoļi mēģināja iekarot Japānu un Dienvidaustrumāziju (Annamu un Čampu mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā, Mjenu valsti mūsdienu Mjanmā jeb Birmā, Javas salu, Malajas arhipelāgu). Vairākas Dienvidindijas valstis un Ceilona atzina sevi par Juaņu impērijas vasaļiem.
 +
 
  
 
Politisku iemeslu dēļ Ķīnas historiogrāfijā (un daudzu citu valstu zinātnieku vidū, kur pārņemts šis princips) pieņemts pārējās mongoļu iekarotās teritorijas ārpus Juaņu impērijas Ķīnas zemēm dēvēt par "Mongoļu impēriju", kaut ''de iure'' tās bija pakļautas Juaņu impērijai kā provinces, vēlāk kā vasaļvalstis.
 
Politisku iemeslu dēļ Ķīnas historiogrāfijā (un daudzu citu valstu zinātnieku vidū, kur pārņemts šis princips) pieņemts pārējās mongoļu iekarotās teritorijas ārpus Juaņu impērijas Ķīnas zemēm dēvēt par "Mongoļu impēriju", kaut ''de iure'' tās bija pakļautas Juaņu impērijai kā provinces, vēlāk kā vasaļvalstis.

Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. maijs, plkst. 15.42

impērijas teritorija 1227. gadā

Mongoļu impērija (mong. Йекэ Монгол Улус - Dižā Mongoļu valsts) - nekonkrēts apzīmējums XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidotam nomadu valstisku veidojumu kopumam, kas radās mongoļu cilšu konsolidēšanās procesā un turpmāko karagājienu rezultātā. Kā reāla nomadu impērija šāds valstisks veidojums pastāvēja 1211.–1271. gados: 1206. gadā senmongoļu hans Temudžins, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingiz-hans". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Jeke Mongol ulus (1211.–1271.), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā mongoļu armija iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas un plešoties no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta 4 daļās, par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu:

  • Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija);
  • Džuči uluss (no Irtišas upes austrumos līdz Donavai rietumos);
  • Hulagu uluss (1258. gadā Tuluja dēla Hulagu iekarotajā zeme no Amudarjas upes ziemeļos līdz Indijas okeānam dienvidos, un līdz Eifratai un Dienvidkaukāzam rietumos);
  • Čagataja uluss (Maverannahra - teritorija starp Sirdarju un Amudarju, - Septiņupe, Austrumturkestana)

De jure tā bija vienota milzu impērija (teritoriālā ziņā lielākā valsts cilvēces vēsturē) ar vienu valdnieku, vienu likumdošanu, administratīvo struktūru, valūtu, valsts pastu, nodokļu un muitas sistēmu. De facto tā bija 4 suverēnu un ne vienmēr savstarpēji draudzīgu valstu federācija, kurās kā vietvalži valdīja čingizīdi, un kuras imperatoram pakļāvās visai nosacīti.

  • 1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingiz-hana trešo dēlu Ugedeju (1187.-11.11.1241.; lat. Occadai, mong. Ogodei, tjurk. Oktai, ķīn. Taidzun, imperatora vārds Inveņhuandi), Čingis-hana dēlu. Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot Dzjiņ impērijas un Centrālāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību.
  • 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedej-hana dēlu Gujuku (1205.-1248.; lat. Cuiuc, Kuiuk, Gog haam, Ken-han, arm. Giug-han, ķīn. Guiju, imperatora vārds Din-dzun, Dzjaņpin-huandi). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā.
  • 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu Munke (1208.-11.08.1259.; tjurk. Mengu, mong. Monke-hagan, pers. Mengu-kaan, ķīn. Menge, imperatora vārds Sjaņ-dzun). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abasīdu kalifātu mūsdienu Irākā.
  • 1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus un imperatorus – Tuluja dēlus Hubilaju (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un Arig-Bugi (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Hubilaj-hans (23.09.1215.-18.02.1294.; tjurk. Kublai, mong. Sečen-han, ķīn. Hubile, imperatora vārds Šidzu). 1271. gadā viņš nomainīja impērijas nosaukumu, tās vietā pasludinot Juaņu impērijas nodibināšanu ar galvaspilsētu Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm. Mongolija kļuva par vienu no impērijas provincēm. Viņa valdīšanas laikā mongoļi mēģināja iekarot Japānu un Dienvidaustrumāziju (Annamu un Čampu mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā, Mjenu valsti mūsdienu Mjanmā jeb Birmā, Javas salu, Malajas arhipelāgu). Vairākas Dienvidindijas valstis un Ceilona atzina sevi par Juaņu impērijas vasaļiem.


Politisku iemeslu dēļ Ķīnas historiogrāfijā (un daudzu citu valstu zinātnieku vidū, kur pārņemts šis princips) pieņemts pārējās mongoļu iekarotās teritorijas ārpus Juaņu impērijas Ķīnas zemēm dēvēt par "Mongoļu impēriju", kaut de iure tās bija pakļautas Juaņu impērijai kā provinces, vēlāk kā vasaļvalstis.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
  • Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9
  • Христианский мир и "Великая Монгольская империя" : материалы францисканской миссии 1245 года / критический текст, пер. с лат. "Истории Тартар" брата Ц. де Бридиа, С. В. Аксенова, А. Г. Юрченко. - СПб. : Евразия, 2002. - 477 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Mongoļu_impērija&oldid=53299"