Nolkeni

fon un baroni Nolkeni (von und Baron Nolcken, kr. фон Нолькен) – sena vācu izcelsmes (Hoija - Grafschaft Hoya) bruņniecības dzimta vācu zemēs, Zviedrijā un tās vācbaltiešu atzars Livonijas zemēs, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijā pirmais ieradies bruņinieks Heinrihs Nolkens (Heinrich Nolcken) XVI gs. Tā dēls Kristofs (Christoph) 1620. gadā Stājās Žečpospoļitas karadienestā, aizsākot Kurzemes līniju, bet otrs dēls Haimarts (Heimart) aizsāka Sāmsalas Nolkenu līniju. 1726. gadā Zviedrijas diplomāts (Erich Matthias von Nolcken, 1694–1755) saņēma Zviedrijas dižciltības apstiprinājumu, bet 1747. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. 1752. gadā fon Nolkeni ierakstīti Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Lai saglabātu savu titula pārmantojamību, grāfs Mihaels fon Reiterns novēlēja grāfa titulu māsas, baroneses Jūlijas Nolkenas (dzim. Reiternas) dēlam baronam Voldemāram fon Nolkenam, kurš turpmāk bija grāfs fon Reiterns (grāfs Mihaels - pēdējais Reņģes muižas īpašnieks, kritis 1919. gadā, landesvēra rindās cīnoties pret lieliniekiem). Pēdējais fon Nolkens Latvijā bija Eduards fon Nolkens, kurš 1918. gadā emigrēja uz Vāciju.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem Baltijā minami: Vidzemes landmaršals (1851–1854, 1869-1870) barons Gustavs fon Nolkens (Gustav Frommhold von Nolcken, kr. Густав Фроммгольд Георгиевич Нолькен, 1815-1879).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Lielezeres (Groß-Essern), Rubas jeb Reņģes (Ringenhof), Jaunburtnieku (Sternhof), Līkupēnu (Alt-Likoppen), Pampāļu (Pampeln), Kalauču (Kaulitzen), Apriķu (Apriken), Spārnes (Spahren) u.c. muižas, kā arī nams Rīgā, Nurmuižas ielā (mūsd. K. Mīlenbaha ielā 22).