Atšķirības starp "Nomokanons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Pirmais šāds krājums (''Σύνταγμα κανώνων'') sastādīts VI gs. Sakārtots tematiski, nevis hronoloģiski, 60 titulos. Otraiz krājums tika sastādīts VII gs., rediģējot pirmo krājumu un papildinot to ar izvilkumiem no [[Justiniāna kodifikācija|Justiniāna kodifikācijas]] ([[Digestas|Pandekti]]), 883. gadā papildināts - to 920. gadā Konstantinopoles [[Sinode|Sinodē]] izsludināja par obligātu visiem ticīgajiem. XI gs. tas tika paplašināts ar jauniem noteikumiem un nosaukts par "Nomokanonu". Vēl ir zināms IX gs. Konstantinopoles [[Patriarhs|patriarha]] Potija I ''nomokanons'' (14 tituli), Sv. Savas ''nomokanons'' u.c.
 
Pirmais šāds krājums (''Σύνταγμα κανώνων'') sastādīts VI gs. Sakārtots tematiski, nevis hronoloģiski, 60 titulos. Otraiz krājums tika sastādīts VII gs., rediģējot pirmo krājumu un papildinot to ar izvilkumiem no [[Justiniāna kodifikācija|Justiniāna kodifikācijas]] ([[Digestas|Pandekti]]), 883. gadā papildināts - to 920. gadā Konstantinopoles [[Sinode|Sinodē]] izsludināja par obligātu visiem ticīgajiem. XI gs. tas tika paplašināts ar jauniem noteikumiem un nosaukts par "Nomokanonu". Vēl ir zināms IX gs. Konstantinopoles [[Patriarhs|patriarha]] Potija I ''nomokanons'' (14 tituli), Sv. Savas ''nomokanons'' u.c.
  
XIII gs. beigās ''nomokanonus'' sāka tulkot un rediģēt [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]], kā [[Virziena grāmatas]] (kr. ''Кормчие книги'').
+
XIII gs. beigās ''nomokanonus'' sāka tulkot un rediģēt [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]], samērojot ar esošajām paražu tiesībām un [[Kņazs|kņazu]] likumiem, kā [[Virziena grāmatas]] (kr. ''Кормчие книги'').
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
----
 
----
 
* Азаревич Д.И. История византийского права. - Тип. Г.В. Фалька: Ярославль, 1876. - 118 с.
 
* Азаревич Д.И. История византийского права. - Тип. Г.В. Фалька: Ярославль, 1876. - 118 с.
 +
* Номоканон константинопольского патриарха Фотия с толкованием Вальсамона. / пер. В. Нарбекова - Казань, 1899
  
 
== Resursi internetā pr šo tēmu ==
 
== Resursi internetā pr šo tēmu ==
18. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* [http://krotov.info/acts/canons/postnik.htm Номоканон cв. Иоанна Постника]
 
* [http://krotov.info/acts/canons/postnik.htm Номоканон cв. Иоанна Постника]
 
* [http://azbyka.ru/dictionary/10/tsypin_tserkovnoe_pravo_051-all.shtml протоиерей В. А. Цыпин. Номоканон при Большом Требнике]
 
* [http://azbyka.ru/dictionary/10/tsypin_tserkovnoe_pravo_051-all.shtml протоиерей В. А. Цыпин. Номоканон при Большом Требнике]
 +
* [http://www.kopajglubze.boom.ru/kormczaja.htm Кормчая на церк.-слав. языке]
 +
* [http://www.sedmitza.ru/text/821237.html Павлов А.С. Первоначальный славяно-русский Номоканон]
  
 
[[Kategorija:Austrumu Baznīca]]
 
[[Kategorija:Austrumu Baznīca]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 16. februāris, plkst. 21.07

Nomokanons (gr. Νομοκανών, Nomokanōn; no nomos - "likums" + kanōn - "norma, regula") - Pareizticīgās Baznīcas kanonisko tiesību un uz Baznīcu attiecināmo imperatora likumu apkopojums Bizantijas impērijā.

Pirmais šāds krājums (Σύνταγμα κανώνων) sastādīts VI gs. Sakārtots tematiski, nevis hronoloģiski, 60 titulos. Otraiz krājums tika sastādīts VII gs., rediģējot pirmo krājumu un papildinot to ar izvilkumiem no Justiniāna kodifikācijas (Pandekti), 883. gadā papildināts - to 920. gadā Konstantinopoles Sinodē izsludināja par obligātu visiem ticīgajiem. XI gs. tas tika paplašināts ar jauniem noteikumiem un nosaukts par "Nomokanonu". Vēl ir zināms IX gs. Konstantinopoles patriarha Potija I nomokanons (14 tituli), Sv. Savas nomokanons u.c.

XIII gs. beigās nomokanonus sāka tulkot un rediģēt Senajā Krievzemē, samērojot ar esošajām paražu tiesībām un kņazu likumiem, kā Virziena grāmatas (kr. Кормчие книги).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.

  • Азаревич Д.И. История византийского права. - Тип. Г.В. Фалька: Ярославль, 1876. - 118 с.
  • Номоканон константинопольского патриарха Фотия с толкованием Вальсамона. / пер. В. Нарбекова - Казань, 1899

Resursi internetā pr šo tēmu