Atšķirības starp "Opričņina" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Opričņina''' (kr. ''опричнина''no senkr. ''опричный'' - ''īpašs'') - atkarībā no konteksta: | + | '''Opričņina''' (kr. ''опричнина'' no senkr. ''опричь, опричный'' - ''īpašs'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Ar testamentu novēlēta [[Kņazs|kņaza]] [[muiža]] vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs. | * '''1.''' Ar testamentu novēlēta [[Kņazs|kņaza]] [[muiža]] vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs. | ||
| − | * '''2.''' XVI gs. otrajā pusē [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] jaunierīkoto galmu, kā arī galma laužu, t.s. [[Opriņņiks|opričņiku]] [[uzture]]i piešķirtā zeme, kas aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. Ieviešot opričņinu, Joanns IV centās samazināt [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazu]] un lielo [[Bajārs|bajāru]] patstāvīgumu, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajai sīkmuižniecībai. | + | * '''2.''' XVI gs. otrajā pusē [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] jaunierīkoto galmu, kā arī galma laužu, t.s. [[Opriņņiks|opričņiku]] [[uzture]]i piešķirtā zeme, kas aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. Ieviešot opričņinu, Joanns IV centās samazināt [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazu]] un lielo [[Bajārs|bajāru]] patstāvīgumu, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajai sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. janvāris, plkst. 07.53
Opričņina (kr. опричнина no senkr. опричь, опричный - īpašs) - atkarībā no konteksta:
- 1. Ar testamentu novēlēta kņaza muiža vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs.
- 2. XVI gs. otrajā pusē Maskavas caristē jaunierīkoto galmu, kā arī galma laužu, t.s. opričņiku uzturei piešķirtā zeme, kas aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. Ieviešot opričņinu, Joanns IV centās samazināt dalienu kņazu un lielo bajāru patstāvīgumu, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajai sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
