Atšķirības starp "Opričņina" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Opričņina''' (kr. ''опричнина'' no senkr. ''опричь, опричный'' - ''īpašs'') - atkarībā no konteksta: | '''Opričņina''' (kr. ''опричнина'' no senkr. ''опричь, опричный'' - ''īpašs'') - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Ar testamentu novēlēta [[Kņazs|kņaza]] [[muiža]] vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs. | * '''1.''' Ar testamentu novēlēta [[Kņazs|kņaza]] [[muiža]] vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs. | ||
| − | * '''2.''' XVI gs. otrajā pusē [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] cara [[domēne]] jeb "valsts zeme" ("kroņa zeme" jau tuvu mūsdienu izpratnei), no feodālās sistēmas izrauta, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai "valsts zeme", kam bija | + | * '''2.''' XVI gs. otrajā pusē [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] cara [[domēne]] jeb "valsts zeme" ("kroņa zeme" jau tuvu mūsdienu izpratnei), no feodālās sistēmas izrauta, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai "valsts zeme", kam bija jauna centralizēta pārvaldes sistēma un savs karaspēks. Aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. |
Opričņinas ieviešana bija mēģinājums centralizēt valsts pārvaldi, samazināt [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazu]], lielo [[Bajārs|bajāru]], klosteru un pilsētu patstāvīgumu to valdījumos, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajiem jaunierīkoto galmu ļaudīm, sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm, t.s. [[Opričņiks|opričņikiem]] [[uzture]]i. Rezultātā valsts teritorija tika sadalīta divās daļās: zemščinā (''земщина'') - kņazu, bajāru, pilsētu, klosteru u.c. [[Feodālisms|feodālās]] hierarhijas zemes kungu zemes (no valsts varas puses tika pārvaldītas netieši – ar bajāru domes un prikazu palīdzību), - un opričņinā. | Opričņinas ieviešana bija mēģinājums centralizēt valsts pārvaldi, samazināt [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazu]], lielo [[Bajārs|bajāru]], klosteru un pilsētu patstāvīgumu to valdījumos, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajiem jaunierīkoto galmu ļaudīm, sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm, t.s. [[Opričņiks|opričņikiem]] [[uzture]]i. Rezultātā valsts teritorija tika sadalīta divās daļās: zemščinā (''земщина'') - kņazu, bajāru, pilsētu, klosteru u.c. [[Feodālisms|feodālās]] hierarhijas zemes kungu zemes (no valsts varas puses tika pārvaldītas netieši – ar bajāru domes un prikazu palīdzību), - un opričņinā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. janvāris, plkst. 09.24
Opričņina (kr. опричнина no senkr. опричь, опричный - īpašs) - atkarībā no konteksta:
- 1. Ar testamentu novēlēta kņaza muiža vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs.
- 2. XVI gs. otrajā pusē Maskavas caristē cara domēne jeb "valsts zeme" ("kroņa zeme" jau tuvu mūsdienu izpratnei), no feodālās sistēmas izrauta, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai "valsts zeme", kam bija jauna centralizēta pārvaldes sistēma un savs karaspēks. Aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas.
Opričņinas ieviešana bija mēģinājums centralizēt valsts pārvaldi, samazināt dalienu kņazu, lielo bajāru, klosteru un pilsētu patstāvīgumu to valdījumos, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajiem jaunierīkoto galmu ļaudīm, sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm, t.s. opričņikiem uzturei. Rezultātā valsts teritorija tika sadalīta divās daļās: zemščinā (земщина) - kņazu, bajāru, pilsētu, klosteru u.c. feodālās hierarhijas zemes kungu zemes (no valsts varas puses tika pārvaldītas netieši – ar bajāru domes un prikazu palīdzību), - un opričņinā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
