Atšķirības starp "Osteni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_der_Osten_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Von_der_Osten_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] brāļi Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz | + | '''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] brāļi Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, un XIV gs. uz Livoniju, kur bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste'') 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas upes. XV gs. Dzimtas Kurzemes atzaru sāka dēvēt par [[Osten-Zakeni]]em. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. janvāris, plkst. 11.22
von der Osteni (von der Osten, kr. фон дер Остен) - vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās ministeriaļi brāļi Egehards Oste (Egehard de Oste), Bertolds (Bertold de Oste), Teoderihs (Theodericus de Oste), Valters (Walther de Oste) un Hicels (Hizel de Oste), Brēmenes arhibīskapa vasaļi. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, un XIV gs. uz Livoniju, kur bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste) 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas upes. XV gs. Dzimtas Kurzemes atzaru sāka dēvēt par Osten-Zakeniem. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
