Atšķirības starp "Pītagorieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pitagorieši''' jeb '''Pitagora skola''', '''Pitagoriešu skola''' - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens - organizācija ("pitagoriešu savienība"), izveidota Krotonā (Dienviditālijā), - [[Pitagors no Samas|Pitagora]] sekotāji. Šai skolai, kuras ietekme īpaši pieauga IV gs.p.m.ē., bija lieli nopelni matemātikas un astronomijas attīstībā. Mācībai attīstoties, tā no dabaszinātniskās ievirzes nonāca pie domas, saskaņā ar kuru kvantitatīvās attiecības ir lietu būtība. Piemēram, konstatējuši, ka kvantitatīvi noteikts intervāls ir mūzikas toņu un harmonijas pamatā, ''pitagorieši'' to absolutizēja to mācībā par kosmisko "sfēru harmoniju". Uz šī pamata izveidojās ''pitagoriešu'' matemātikas simbolisms un skaitļu misticisms, kas tika apvienots ar Pitagora ideju par indivīda dvēseles reinkarnāciju un dvēseļu ceļošanu. ''Pitagoriešu'' mācībai attīstoties, pieauga tās ievirze uz [[Misticisms|misticismu]]. M.ē. sākumā ''pitagoriešu'' skolas mācību par skaitļu mistiku pārņēma un atdzīvināja [[neoplatonisms]].
+
'''Pitagorieši''' jeb '''Pitagora skola''', '''Pitagoriešu skola''' - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, organizācija - "pitagoriešu savienība", izveidota Krotonā (Dienviditālijā), - [[Pitagors no Samas|Pitagora]] sekotāji. Šai skolai, kuras ietekme īpaši pieauga IV gs.p.m.ē., bija lieli nopelni matemātikas un astronomijas attīstībā. Mācībai attīstoties, tā no dabaszinātniskās ievirzes nonāca pie domas, saskaņā ar kuru kvantitatīvās attiecības ir lietu būtība. Piemēram, konstatējuši, ka kvantitatīvi noteikts intervāls ir mūzikas toņu un harmonijas pamatā, ''pitagorieši'' to absolutizēja to mācībā par kosmisko "sfēru harmoniju". Uz šī pamata izveidojās ''pitagoriešu'' matemātikas simbolisms un skaitļu misticisms, kas tika apvienots ar Pitagora ideju par indivīda dvēseles reinkarnāciju un dvēseļu ceļošanu. ''Pitagoriešu'' mācībai attīstoties, pieauga tās ievirze uz [[Misticisms|misticismu]]. M.ē. sākumā ''pitagoriešu'' skolas mācību par skaitļu mistiku pārņēma un atdzīvināja [[neoplatonisms]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. septembris, plkst. 18.36

Pitagorieši jeb Pitagora skola, Pitagoriešu skola - antīkās filosofijas virziens, organizācija - "pitagoriešu savienība", izveidota Krotonā (Dienviditālijā), - Pitagora sekotāji. Šai skolai, kuras ietekme īpaši pieauga IV gs.p.m.ē., bija lieli nopelni matemātikas un astronomijas attīstībā. Mācībai attīstoties, tā no dabaszinātniskās ievirzes nonāca pie domas, saskaņā ar kuru kvantitatīvās attiecības ir lietu būtība. Piemēram, konstatējuši, ka kvantitatīvi noteikts intervāls ir mūzikas toņu un harmonijas pamatā, pitagorieši to absolutizēja to mācībā par kosmisko "sfēru harmoniju". Uz šī pamata izveidojās pitagoriešu matemātikas simbolisms un skaitļu misticisms, kas tika apvienots ar Pitagora ideju par indivīda dvēseles reinkarnāciju un dvēseļu ceļošanu. Pitagoriešu mācībai attīstoties, pieauga tās ievirze uz misticismu. M.ē. sākumā pitagoriešu skolas mācību par skaitļu mistiku pārņēma un atdzīvināja neoplatonisms.

Literatūra

  • Pitagorieši. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 330. lpp.
  • Semane T., Apsīte L., Rozenvalds J., Antīkā filozofija. - Zvaigzne ABC, Rīga, 2007. ISBN 978-9984-40-155-3
  • Antīkā pasaule Latvijā: rakstu krājums. / sast. M.Vecvagars - Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 1998. ISBN 9984-91523-9
  • Roberts Apinis, Henriks Bušs, Dzintars Bušs u.c. Domas par antīko filozofiju. - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2
  • Klīve, V.V. Gudrības ceļos: īss ievads Rietumu filozofijā. - Zinātne, Rīga, 1996. ISBN 5-7966-1150-X
  • Lauksmans F. Filozofijas ABC. – Alberts XII, Rīga, 1999.
  • Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  • Šuvajevs I. Filozofija. Saruna par filozofiju. – Zvaigzne ABC, Rīga, 1999.
  • Domas par antīko filozofiju. / sast. Maija Kūle, Elmārs Vēbers - Avots, Rīga, 1990. ISBN 5-401-00002-2

  • Асмус В.Ф. Античная философия. - Высшая школа, Москва, 1999
  • Вернаи Ж.П. Происхождение древнегреческой мысли. - Прогресс, Москва 1988
  • Лосев А.Ф. История античной философии в конспективном изложении. - Москва, 1989
  • Мамардашвили М.К. Лекции по античной философии. - Аграф, Москва, 1997
  • Хлебников Г.В. Античная философская теология. - Наука, Москва, 2007
  • Целлер Э. Очерк истории греческой философии. / Перевод С. Л. Франка. - Алетейя, СПб., 1996

Resursi internetā par šo tēmu