Atšķirības starp "Palestīna" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(22 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg|right|thumb|100px]]
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi to piemin atrodam [[Hērodots]] (V gs. p.m.ē.). M.ē. sākumā tas ir oficiāls šī reģiona apzīmējums [[Romas valsts]] dokumentos un kartēs. Reģionu iedala: Piekrastes līdzenums, dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts).  Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
+
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg|150px]]
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* Palestīnas pilsētvalstis
 +
* [[Asīrijas valsts]]
 +
* [[Ēģiptes valsts]]
 +
* [[Izraēlas valsts]]
 +
* [[Jūdejas valsts]]
 +
* [[Jaunbabilonijas valsts]]
 +
* [[Ahemenīdu lielvalsts]]
 +
* [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalsts]]
 +
* [[Seleikīdu lielvalsts]]
 +
* [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]]
 +
* [[Omeijādu kalifāts]]
 +
* [[Jeruzalemes karaliste]]
 +
* [[Abasīdu kalifāts]]
 +
* [[Osmaņu impērija]]
 +
* [[Lielbritānijas mandātteritorija]]
 +
* [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]]
 +
|}
 +
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine''), viduslaikos Eiropā dēvēta par '''Svēto zemi''' - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa [[Levante]]s. Vēsturiski t.s. "[[Auglīgais pusmēness|Auglīgā pusmēness]]" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts).  Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
 +
 
 +
== Ilustratīvie materiāli ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Palestine_AD.jpg|administratīvais dalījums m.ē. sākumā
 +
Attēls:Palestinian_and_jewish.jpg|Palestīniešu un ebreju teritorijas Palestīnā 1946.-2000. gados.
 +
</gallery></center>
 +
 
 +
== Literatūra ==
 +
 
 +
* Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
 +
* Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
 +
* Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)
 +
* Kenneth W. Stein. The Land Question in Palestine, 1917-1939‎. - The University of North Carolina Press, 19874 - 335 p. ISBN 0-8078-1579-9
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
8. rindiņa: 43. rindiņa:
 
* [http://encarta.msn.com/encyclopedia_701844154_2/palestine_ancient.html Ancient Palestine - MSN Encyclopedia Article]
 
* [http://encarta.msn.com/encyclopedia_701844154_2/palestine_ancient.html Ancient Palestine - MSN Encyclopedia Article]
 
* [http://www.stockton.edu/~gilmorew/consorti/1enear.htm Ancient Palestine - A Segment of the Middle East & Inner Asia WWW Research Institute at Richard Stockton College of New Jersey]
 
* [http://www.stockton.edu/~gilmorew/consorti/1enear.htm Ancient Palestine - A Segment of the Middle East & Inner Asia WWW Research Institute at Richard Stockton College of New Jersey]
 +
* [http://www.myjewishlearning.com/history_community/Ancient/AncientSocialTO/economichistory.htm Jeffrey A. Spitzer. The economic history of the Jews in Palestine in late antiquity]
 +
* [http://findarticles.com/p/articles/mi_m2279/is_n148/ai_17474747 Seth Schwartz. Language, power and identity in ancient Palestine. // Past & Present,  August, 1995]
 +
* [http://www.archive.org/details/religionofancien00cookiala Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries]
 +
* [http://www.jstor.org/stable/754114 The Registration of Land in Palestine. // Journal of Comparative Legislation and International Law (1929)]
 +
* [http://staff.najah.edu/sites/default/files/A_Historical_Review_Of_The_Land_Tenure_And_Registration_System_In_Palestine.pdf Najeh S. Tamim. A historical review of the land tenure and registration system in Palestine]
 +
----
 +
* [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/076/76301.htm Палестина - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]
 +
* [http://enoth.narod.ru/Bible/Biblical_Archaeology.htm Дж.Э. Райт. БИБЛЕЙСКАЯ АРХЕОЛОГИЯ.]
 +
* [http://slovari.yandex.ru/dict/krugosvet/article/5/5d/1001477.htm&stpar1=2.37.1 Древняя Палестина -  Энциклопедия «Кругосвет»]
  
 
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]
 
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 10.33

Satellite image of Palestine 2003.jpg
valstis:

Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine), viduslaikos Eiropā dēvēta par Svēto zemi - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē - daļa Levantes. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin Hērodots (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā Hurru zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā Kanana vai Ratenu). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā Kanaāna), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.

Ilustratīvie materiāli

  • administratīvais dalījums m.ē. sākumā

  • Palestīniešu un ebreju teritorijas Palestīnā 1946.-2000. gados.

Literatūra

  • Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
  • Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
  • Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)
  • Kenneth W. Stein. The Land Question in Palestine, 1917-1939‎. - The University of North Carolina Press, 19874 - 335 p. ISBN 0-8078-1579-9

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Palestīna&oldid=61555"