Atšķirības starp "Patkuli" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Patkul_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Patkul_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Patkuli''' (''von Patkul'', kr. ''фон Паткуль'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta Livonijā, Sāmsalā, Igaunijā un Vidzemē, Kurzemes Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi avotos parādās 1385. gadā, kad tiek minēts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasalis bruņinieks Andrejs (''Andrew'') no Patkules (''Patkul, Owerlack'' - lēnis mūsd. Valgas apriņķī). 1635. gadā Patkulu dzimtu ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1715. gadā ģenerālmajors Georgs fon Patkuls (''Georg Reinhold von Patkul'', 1656-1723) ar pēcnācējiem saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Patkuli no Ķieģeles (''von Patkul a. d. H. Kegel'') - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1765. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1840. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
+
'''fon Patkuli''' (''von Patkul'', kr. ''фон Паткуль'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta Livonijā, Sāmsalā, Igaunijā un Vidzemē, Kurzemes Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi avotos parādās 1385. gadā, kad tiek minēts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vietējais vasalis Andrejs (''Andrew'') no Patkules (''Patkul, Owerlack'' - lēnis mūsd. Valgas apriņķī). 1635. gadā Patkulu dzimtu ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1715. gadā ģenerālmajors Georgs fon Patkuls (''Georg Reinhold von Patkul'', 1656-1723) ar pēcnācējiem saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Patkuli no Ķieģeles (''von Patkul a. d. H. Kegel'') - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1765. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1840. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
Līnijas:
 
Līnijas:
* '''fon Patkuli no Patkules''' (''von Patkul a.d.H. Overlack (Patküla)'');
+
* '''fon Patkuli no Patkules''' (''von Patkul a. d. H. Overlack (Patküla)'');
 
* '''fon Patkuli no Ķieģeles''' (''von Patkul a. d. H. Kegel'')
 
* '''fon Patkuli no Ķieģeles''' (''von Patkul a. d. H. Kegel'')
  
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami:  Vidzemes landrāts, Zviedrijas armijas majors un Polijas karaļa aģents Zviedrijā Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls (1604-1666); viens no koalīcijas pret Zviedriju organizētājiem, Polijas un Krievijas aģents Zviedrijā Johans Reinholds fon Patkuls (''Johann Reinhold von Patkul'', kr. ''Иоганн Рейнгольд фон Паткуль''; 1660-1707); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Reinholds fon Patkuls (''Reinhold Ludwig von Patkul'', 1730–1801); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālis Valdemārs fon Patkuls (''Woldemar Karl Friedrich Reinhold von Patkul'', kr. ''Паткуль, Владимир Григорьевич''1783-1855); Kaukāza karu varonis, ģenerāladjutants, Pēterburgas policijas priekšnieks (''обер-полицеймейстер'', 1860-1862) Aleksandrs fon Patkuls (''Alexander von Patkul'', kr. ''Александр Владимирович фон Паткуль'', 1817-1877).
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami:  Vidzemes landrāts, Zviedrijas armijas majors un Polijas karaļa aģents Zviedrijā Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls (1604-1666); viens no koalīcijas pret Zviedriju organizētājiem, Polijas un Krievijas aģents Zviedrijā Johans Reinholds fon Patkuls (''Johann Reinhold von Patkul'', kr. ''Иоганн Рейнгольд фон Паткуль''; 1660-1707); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Reinholds fon Patkuls (''Reinhold Ludwig von Patkul'', 1730–1801); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālis Valdemārs fon Patkuls (''Woldemar Karl Friedrich Reinhold von Patkul'', kr. ''Паткуль, Владимир Григорьевич''1783-1855); Kaukāza karu varonis, ģenerāladjutants, Pēterburgas policijas priekšnieks (''обер-полицеймейстер'', 1860-1862) Aleksandrs fon Patkuls (''Alexander von Patkul'', kr. ''Александр Владимирович фон Паткуль'', 1817-1877).
  
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vaidavas (''Waidau''), Jaunkalpenes (''Jaunkalpen''), Ķieģeļu (''Kegel''), Lakstenes (''Hohenheide''), Podzēnu (''Podsem''), Patkules (''Gilsen''), Pociema (''Posendorf''), Rozbeķu (''Rosenbeck''), Kūduma (''Kudum''), Pāpēna (''Rosenblatt''), Vecates (''Alt-Ottenhof'') [[muiža]]s.
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vaidavas (''Waidau''), Jaunkalpenes (''Neu-Kalpen''), Ķieģeļu (''Kegel''), Lakstenes (''Hohenheide''), Podzēnu (''Podsem''), Patkules (''Gilsen''), Pociema (''Posendorf''), Rozbeķu (''Rosenbeck''), Kūduma (''Kudum''), Pāpēna (''Rosenblatt''), Vecates (''Alt-Ottenhof'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2019. gada 21. janvāris, plkst. 16.42

Patkul Wappen.png

fon Patkuli (von Patkul, kr. фон Паткуль) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta Livonijā, Sāmsalā, Igaunijā un Vidzemē, Kurzemes Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmo reizi avotos parādās 1385. gadā, kad tiek minēts Vācu ordeņa vietējais vasalis Andrejs (Andrew) no Patkules (Patkul, Owerlack - lēnis mūsd. Valgas apriņķī). 1635. gadā Patkulu dzimtu ierakstīja Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1715. gadā ģenerālmajors Georgs fon Patkuls (Georg Reinhold von Patkul, 1656-1723) ar pēcnācējiem saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā Patkuli no Ķieģeles (von Patkul a. d. H. Kegel) - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1765. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1840. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Līnijas:

  • fon Patkuli no Patkules (von Patkul a. d. H. Overlack (Patküla));
  • fon Patkuli no Ķieģeles (von Patkul a. d. H. Kegel)

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts, Zviedrijas armijas majors un Polijas karaļa aģents Zviedrijā Frīdrihs Vilhelms fon Patkuls (1604-1666); viens no koalīcijas pret Zviedriju organizētājiem, Polijas un Krievijas aģents Zviedrijā Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul, kr. Иоганн Рейнгольд фон Паткуль; 1660-1707); Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Reinholds fon Patkuls (Reinhold Ludwig von Patkul, 1730–1801); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālis Valdemārs fon Patkuls (Woldemar Karl Friedrich Reinhold von Patkul, kr. Паткуль, Владимир Григорьевич1783-1855); Kaukāza karu varonis, ģenerāladjutants, Pēterburgas policijas priekšnieks (обер-полицеймейстер, 1860-1862) Aleksandrs fon Patkuls (Alexander von Patkul, kr. Александр Владимирович фон Паткуль, 1817-1877).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vaidavas (Waidau), Jaunkalpenes (Neu-Kalpen), Ķieģeļu (Kegel), Lakstenes (Hohenheide), Podzēnu (Podsem), Patkules (Gilsen), Pociema (Posendorf), Rozbeķu (Rosenbeck), Kūduma (Kudum), Pāpēna (Rosenblatt), Vecates (Alt-Ottenhof) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Joh. Reinhold Von Patkul's ... Berichte an Das Zaarische Cabinet in Moscau, Von Seinem Gesandtschafts-Posten Bey August II. Konige Von Polen... - Nabu Press, 2012, 406 pages, ISBN 1273052854
  • Taube, Arved Freiherr von. VON STÄNDISCHER LIBERTÄT ZU NATIONALER SELBSTBEHAUPTUNG. JOHANN REINHOLD VON PATKUL IM BALTISCH-DEUTSCHEN GESCHICHTSBILD (1707-1957). // Zeitschrift für Ostforschung 1957 6(4): 481-510.
  • Yella Erdmann. Der livländische Staatsmann Johann Reinhold von Patkul : ein abenteuerliches Leben zwischen Peter dem Grossen, August dem Starken und Karl XII. von Schweden. - Haude & Spenersche Verlagsbuchhandl.: Berlin, 1970 - 309 S., ISBN 3-7759-0027-6

  • "Patkuliana" in the Library of Russian Academy of Sciences. // Skandinavskie ctenija. 1. - RAN: Sankt-Peterburg, 1997, ISBN 5-88431-004-8 ; s. 162-169.

  • Воспоминания Марии Александровны Паткуль, рожденной маркизы де Траверсе, за три четверти XIX столетия. - С-Петербургъ, 1903
  • Письма нещастного графа Ивана Рейнольда Паткуля, полководца и посланника российского императора Петра Великого. - Университетская типография: Москва, 1806
  • Зутис Я. Остзейский вопрос в XVIII веке. - Рига, 1946

Resursi internetā par šo tēmu