Atšķirības starp "Pavars Pauls" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pavars | + | '''Pauls Pavars''' - virsnieks. |
| − | Dzimis 1899. gada 8. decembrī ([[p.j.st.]]), [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Vecpiebalgā, Kārļa Pavara ģimenē. Līdz 1915. gadam mācījies Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā. 1916. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1918. gada ziemā pie Pleskavas kritis gūstā. Aprīlī izbēga un šķērsoja frontes līniju. Vairākkārt apcietināts. Oktobrī izbēdzis, šķērsojis frontes līniju atpakaļ un ieradies Vidzemē. 20. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas apsardzības rotā]]. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienēt [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķā latviešu bataljonā]]. | + | Dzimis 1899. gada 8. decembrī ([[p.j.st.]]), [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Vecpiebalgā, Kārļa Pavara ģimenē. Līdz 1915. gadam mācījies Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā. 1916. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekos]]. 1918. gada ziemā pie Pleskavas kritis gūstā. Aprīlī izbēga un šķērsoja frontes līniju. Vairākkārt apcietināts. Oktobrī izbēdzis, šķērsojis frontes līniju atpakaļ un ieradies Vidzemē. 20. novembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas apsardzības rotā]]. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienēt [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķā latviešu bataljonā]], piedaloties [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] un uzkalpojoties par virsnieku. |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:P]] |
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. maijs, plkst. 18.13
Pauls Pavars - virsnieks.
Dzimis 1899. gada 8. decembrī (p.j.st.), Vidzemes guberņā, Vecpiebalgā, Kārļa Pavara ģimenē. Līdz 1915. gadam mācījies Rīgā, Aleksandra ģimnāzijā. 1916. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, latviešu strēlniekos. 1918. gada ziemā pie Pleskavas kritis gūstā. Aprīlī izbēga un šķērsoja frontes līniju. Vairākkārt apcietināts. Oktobrī izbēdzis, šķērsojis frontes līniju atpakaļ un ieradies Vidzemē. 20. novembrī brīvprātīgi iestājies 1. Rīgas apsardzības rotā. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienēt Atsevišķā latviešu bataljonā, piedaloties Latvijas Neatkarības karā un uzkalpojoties par virsnieku.
