Atšķirības starp "Personālūnija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Personālūnija''' (no lat. ''personalis'', "personisks" + jaunlat. ''unio'', "apvienība") - valstu savienības veids, kurā divām vai vairākām valstīm ir viens [[monarhs]]. Izplatīta vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos. ''Personālūnijā'' apvienotās valstis ir patstāvīgi starptautisko tiesību subjekti, katrai no dalībvalstīm ir sava konsitūcija, sava pavalstniecība. Zināmākās ''personālūnijas'' bija: Polija un Saksija laikā no 1679. lidz 1763. gadam, Lielbritānija un Hanovera laikā no 1717. līdz 1837. g., Zviedrija un Norvēģija laikā no 1814. līdz 1905. g. u.c. | '''Personālūnija''' (no lat. ''personalis'', "personisks" + jaunlat. ''unio'', "apvienība") - valstu savienības veids, kurā divām vai vairākām valstīm ir viens [[monarhs]]. Izplatīta vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos. ''Personālūnijā'' apvienotās valstis ir patstāvīgi starptautisko tiesību subjekti, katrai no dalībvalstīm ir sava konsitūcija, sava pavalstniecība. Zināmākās ''personālūnijas'' bija: Polija un Saksija laikā no 1679. lidz 1763. gadam, Lielbritānija un Hanovera laikā no 1717. līdz 1837. g., Zviedrija un Norvēģija laikā no 1814. līdz 1905. g. u.c. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Reālūnija]] | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 4. decembris, plkst. 10.28
Personālūnija (no lat. personalis, "personisks" + jaunlat. unio, "apvienība") - valstu savienības veids, kurā divām vai vairākām valstīm ir viens monarhs. Izplatīta vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos. Personālūnijā apvienotās valstis ir patstāvīgi starptautisko tiesību subjekti, katrai no dalībvalstīm ir sava konsitūcija, sava pavalstniecība. Zināmākās personālūnijas bija: Polija un Saksija laikā no 1679. lidz 1763. gadam, Lielbritānija un Hanovera laikā no 1717. līdz 1837. g., Zviedrija un Norvēģija laikā no 1814. līdz 1905. g. u.c.
Skat. arī: Reālūnija
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 63. lpp.
