Atšķirības starp "Pfalca" versijām
m |
m |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | '''Pfalca''' (''Pfalz'') jeb '''Reinas palatināts''' (''Rheinpfalz''; fr. ''Le Palatinat rhénan'') - vēsturisks reģions un [[palatināts]] vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. [[Austrumfranku karaliste]]s Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (''Pfalzgraf von Lothringen''), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (''Pfalz bei Rhein''), bet no 1356. gada, kad Reinas [[pfalcgrāfs]] ([[palatīns]]) Ruprehts I Videlbahs (''Wittelsbach'') saņēma Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts jeb kūrfirstiste (''Kurpfalz, Pfälzer Kurfürsten'') [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. No Pfalcas zemēm XIV gs. atdalījās Pfalcas- | + | '''Pfalca''' (''Pfalz'') jeb '''Reinas palatināts''' (''Rheinpfalz''; fr. ''Le Palatinat rhénan'') - vēsturisks reģions un [[palatināts]] vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. [[Austrumfranku karaliste]]s Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (''Pfalzgraf von Lothringen''), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (''Pfalz bei Rhein''), bet no 1356. gada, kad Reinas [[pfalcgrāfs]] ([[palatīns]]) Ruprehts I Videlbahs (''Wittelsbach'') saņēma Pfalcas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]] titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts jeb kūrfirstiste (''Kurpfalz, Pfälzer Kurfürsten'') [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. No Pfalcas zemēm XIV gs. atdalījās Pfalcas-Cvaibrikenas hercogiste (''Herzogtum Pfalz-Zweibrücken'') un XVI gs. Speijeras bīskapija (''Speyer Bischofstadt'') kā baznīcvalsts. 1777. gadā lielākā Pfalcas daļa tika kā mantojums pievienota [[Bavārijas karaliste]]i, bet pārējā teritorija pēc 1790. gados sāktajiem kariem - [[Francija]]i (pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] tika sadalīta starp [[Prūsijas karaliste|Prūsiju]], Bādeni un Heseni-Darmštati). Kopš 1946. gada ietilpst [[VFR|Vācijas]] administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (''Rheinland-Pfalz'' - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Mūsdienās otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals pec Reinhesenes (''Rheinhessen''), caur kuru iet vecais "vīna ceļš" (''Weinstraße''). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 3. oktobris, plkst. 11.53
| |
| pastāv: | |
| galvaspilsēta: | Heidelberga |
| firsti: |
|
| |
Pfalca (Pfalz) jeb Reinas palatināts (Rheinpfalz; fr. Le Palatinat rhénan) - vēsturisks reģions un palatināts vācu zemju dienvidrietumos Reinas baseinā. No X gs. Austrumfranku karalistes Lotringas pfalcgrāfiste jeb palatināts (Pfalzgraf von Lothringen), XI gs. 80. gados Lotringas palatinātu pārdēvēja par Reinas pfalcu (Pfalz bei Rhein), bet no 1356. gada, kad Reinas pfalcgrāfs (palatīns) Ruprehts I Videlbahs (Wittelsbach) saņēma Pfalcas kūrfirsta titulu (Reinas pfalcgrāfu tituls vairs netika lietots) - kūrpalatināts jeb kūrfirstiste (Kurpfalz, Pfälzer Kurfürsten) Sv. Romas impērijā. Galvaspilsēta Heidelberga. Reformācijas laikā bija kalvinisma centrs. No Pfalcas zemēm XIV gs. atdalījās Pfalcas-Cvaibrikenas hercogiste (Herzogtum Pfalz-Zweibrücken) un XVI gs. Speijeras bīskapija (Speyer Bischofstadt) kā baznīcvalsts. 1777. gadā lielākā Pfalcas daļa tika kā mantojums pievienota Bavārijas karalistei, bet pārējā teritorija pēc 1790. gados sāktajiem kariem - Francijai (pēc Vīnes kongresa tika sadalīta starp Prūsiju, Bādeni un Heseni-Darmštati). Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (Rheinland-Pfalz - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Mūsdienās otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals pec Reinhesenes (Rheinhessen), caur kuru iet vecais "vīna ceļš" (Weinstraße).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
