Pfalcgrāfs

Pfalcgrāfs (vāc. Pfalzgraf, angl. Count Palatine or Palsgrave) - grāfs, kura uzdevumos ietilpa karaļa pils jeb pfalca pārziņa vācu un itāļu zemēs agrajos viduslaikos. Franku karalistē – karaliskais tiesnesis. Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināts no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija). Kopš X gs. otrās puses iecēla 4 pfalcgrāfus - Lotringas, Saksijas, Švābijas un Bavārijas hercogistēs kā karaļa interešu pārstāvjus (īpaši tiesā un domēņu pārvaldē).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.

---

• Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)