Atšķirības starp "Pils" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pils''' (kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]]) nocietināta [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Turpmākajos gadsimtos pilis kalpoja tikai kā dzīvojamās rezidences. | '''Pils''' (kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]]) nocietināta [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Turpmākajos gadsimtos pilis kalpoja tikai kā dzīvojamās rezidences. | ||
| − | Skat. arī: [[cietoksnis]] | + | Skat. arī: [[cietoksnis]], [[forts]] |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. jūnijs, plkst. 11.30
Pils (kr. замок; no lat. clusa - nocietinājums) - ar palisādi, aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi) nocietināta zemes kunga rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā galms, administrācija, gvarde. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka (koka pils), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties artilērijai, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Turpmākajos gadsimtos pilis kalpoja tikai kā dzīvojamās rezidences.
Skat. arī: cietoksnis, forts
Literatūra par šo tēmu
- Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
