Atšķirības starp "Pils" versijām

'''Pils''' (vc. ''Burg'', kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]] un [[Paceļamais tilts|pacelamo tiltu]]) nocietināta [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās [[Vasalis|vasaļi]] ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Turpmākajos gadsimtos pilis kalpoja tikai kā zemes kungu dzīvojamās rezidences (vc. ''Schloss'', kr. ''дворец'').