Atšķirības starp "Pils" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pils''' (vc. ''Burg'', kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - augstākās [[aristokrātija]]s rezidence. Atkarībā no konteksta (latviešu valodā nav atsevišķu apzīmējumu): | '''Pils''' (vc. ''Burg'', kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - augstākās [[aristokrātija]]s rezidence. Atkarībā no konteksta (latviešu valodā nav atsevišķu apzīmējumu): | ||
* '''1.''' ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]] un [[Paceļamais tilts|pacelamo tiltu]]) nocietināta [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās [[Vasalis|vasaļi]] ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. | * '''1.''' ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]] un [[Paceļamais tilts|pacelamo tiltu]]) nocietināta [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās [[Vasalis|vasaļi]] ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi. | ||
| − | * '''2. | + | * '''2.''' valdnieka rezidence (vc. ''Schloss'', kr. ''дворец''). |
Skat. arī: [[cietoksnis]], [[forts]] | Skat. arī: [[cietoksnis]], [[forts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. jūnijs, plkst. 13.43
Pils (vc. Burg, kr. замок; no lat. clusa - nocietinājums) - augstākās aristokrātijas rezidence. Atkarībā no konteksta (latviešu valodā nav atsevišķu apzīmējumu):
- 1. ar palisādi, aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi un pacelamo tiltu) nocietināta zemes kunga rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā galms, administrācija, gvarde. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās vasaļi ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka (koka pils), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai artilērijai, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi.
- 2. valdnieka rezidence (vc. Schloss, kr. дворец).
Skat. arī: cietoksnis, forts
Literatūra par šo tēmu
- Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
