Atšķirības starp "Pilsonība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsonība''', arī '''buržuāzija''' (fr. ''bourgeoisie'', kr. ''буржуазия'', vāc. ''Bürgertum'', no lat. ''burgus'' - "pilsēta") - pilsētu | + | '''Pilsonība''', arī '''buržuāzija''' (fr. ''bourgeoisie'', kr. ''буржуазия'', vāc. ''Bürgertum'', no lat. ''burgus'' - "pilsēta") - Eiropas pilsētu ar pašpārvaldes tiesībām brīvie iedzīvotāji (pilsētu pilsoņi) kā [[kārta]] viduslaikos un jaunajos laikos. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| + | |||
| + | Senākās pilsētu pilsoņu apvienības Eiropā bija tirgotāju brālības franku zemēs. Anglijā viduslaikos pilsētās bija t.s. ''miera līgas'', kuru locekļi deva solījumu par savstarpēju palīdzību. Mūsdienu Francijas teritorijā pēc X gs. pašpārvaldes tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņus dēvēja par buržuā, jeb buržujiem. | ||
| + | |||
| + | No XV gs. par pilsonību dēvē tikai priviliģēto pilsētu iedzīvotāju slāni - t.s. '''[[Namnieki|namniekus]]''', '''[[Birģeri|birģerus]]''' (vāc. ''Bürger'') jeb '''[[Patriciāts|patriciātu]]''' - kuriem bija politiskās tiesības: pēc mantas cenza pazīmēm vēlēt pilsētas pašpārvaldi, '''[[Rāte|rāti]]'''. | ||
| + | |||
| + | T.s. ''[[Buržuāziskā revolūcija|Buržuāzisko revolūciju]]'' gaitā XVI-XIX gs. pilsonība kļuva par dominējošo kārtu un ieguva politisko varu vairumā Rietumeiropas valstu un [[ASV]], bet XX gs. Austroungārijā, Krievijas impērijā, Japānas impērijā u.c. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 19. lpp. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. septembris, plkst. 06.56
Pilsonība, arī buržuāzija (fr. bourgeoisie, kr. буржуазия, vāc. Bürgertum, no lat. burgus - "pilsēta") - Eiropas pilsētu ar pašpārvaldes tiesībām brīvie iedzīvotāji (pilsētu pilsoņi) kā kārta viduslaikos un jaunajos laikos.
Komentāri
Senākās pilsētu pilsoņu apvienības Eiropā bija tirgotāju brālības franku zemēs. Anglijā viduslaikos pilsētās bija t.s. miera līgas, kuru locekļi deva solījumu par savstarpēju palīdzību. Mūsdienu Francijas teritorijā pēc X gs. pašpārvaldes tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņus dēvēja par buržuā, jeb buržujiem.
No XV gs. par pilsonību dēvē tikai priviliģēto pilsētu iedzīvotāju slāni - t.s. namniekus, birģerus (vāc. Bürger) jeb patriciātu - kuriem bija politiskās tiesības: pēc mantas cenza pazīmēm vēlēt pilsētas pašpārvaldi, rāti.
T.s. Buržuāzisko revolūciju gaitā XVI-XIX gs. pilsonība kļuva par dominējošo kārtu un ieguva politisko varu vairumā Rietumeiropas valstu un ASV, bet XX gs. Austroungārijā, Krievijas impērijā, Japānas impērijā u.c.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 19. lpp.
