Pilsonība

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 23. maijs, plkst. 10.56, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pilsonība (lat. cives), birģeri, buržuā jeb buržuāzija (no lat. burgus - "pilsēta"; fr. bourgeoisie, kr. буржуазия, vāc. Bürger), arī trešā kārta - Eiropas pilsētu ar pašpārvaldes tiesībām brīvie iedzīvotāji kā kārta viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji visi pilsētas komūnas pilsoņi, vēlāk tikai namnieki, kuriem vienīgajiem pilsētas teritorijā bija tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību), vēlāk, jaunākajos laikos tā tika dēvēts turīgāko pilsētnieku slānis.

Senākās pilsētu pilsoņu apvienības Eiropā bija tirgotāju brālības franku zemēs. Anglijas karalistï viduslaikos pilsētās bija t.s. miera līgas, kuru locekļi deva solījumu par savstarpēju palīdzību. Mūsdienu Francijas teritorijā pēc X gs. pašpārvaldes tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņus dēvēja par buržuā, jeb "buržujiem". No XV gs. par pilsonību dēvē tikai priviliģēto pilsētu iedzīvotāju slāni - t.s. namniekus, birģerus jeb patriciātu - kuriem bija politiskās tiesības: pēc mantas cenza pazīmēm vēlēt pilsētas pašpārvaldi, rāti. Vācu zemēs par namniekiem (vāc. Bürger) IX gs. dēvēja pilskalpus, vēlāk - pilsētu pilsoņus, vēlāk, pēc XV gs. - pilsonības turīgāko slāni: rātskungus, tirgotājus, cunfšu meistarus. T.s. Buržuāzisko revolūciju gaitā XVI-XIX gs. pilsonība kļuva par dominējošo kārtu un ieguva politisko varu vairumā Rietumeiropas valstu un ASV, bet XX gs. Austroungārijā, Krievijas impērijā, Japānas impērijā u.c. Mūsdienu Latvijas teritorijā namnieki pieminēti jau XIII gs. sākumā, kad tā dēvēja jebkuru, kurš apmetās uz dzīvi pilsētā. Gadsimta beigās jau bija jāmaksā iepirkšanās naudu, bet XIV gs. par namniekiem dēvē tikai priviliģētos pilsoņus (kuru lokā varēja tikt uzņemti tikai likumīgā laulībā dzimušie). Birģeri maksāja nodokļus par ievestām un izvestām precēm un akcīzes nodokli par vīnu un alu.

Rīgas pilsētā pilsonība bija apvienota 3 korporācijās: Rīgas rāte, Lielā ģilde un Mazā ģilde. Tikai to locekļiem, t.i. namniekiem, bija tiesības uz nekustamo īpašumu un tikt ievēlētiem Rīgas pašvaldībā. Pilsoņiem, kuri nebija nevienā no šīm korporācijām, šādu tiesību nebija, bet bija tikai tiesības vērsties Rīgas tiesās. Citās pilsētās mūsdienu Latvijas teritorijā namnieku slāni parasti veidoja 2 šādas korporācijas. No galvasnaudas un rekrutēšanas bija atbrīvoti tikai tirgotāji jeb Lielās ģildes locekļi. Savukārt valsts civildienestā pieņēma tikai pirmās ģildes tirgotājus. Kā priviliģētu slāni namniekus anulēja ar Krievijas impērijas 1870. gada Pilsētu nolikuma ieviešanu Baltijas guberņās (1877. g.).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 19. lpp.

Resursi internetā par šō tēmu