Atšķirības starp "Piltenes apgabals" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Piltenscher Kreis'' vai ''Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]]s teritorija, ko [[Žečpospoļita]]s karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā [[apriņķis]] ar vēlētas [[landrātu kolēģija]]s realizētu pašpārvaldi. Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.
 
'''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Piltenscher Kreis'' vai ''Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]]s teritorija, ko [[Žečpospoļita]]s karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā [[apriņķis]] ar vēlētas [[landrātu kolēģija]]s realizētu pašpārvaldi. Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.
  
1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes un Zemgales hercogs|Jēkabam]] par 50 000 [[Guldenis|guldeņu]] (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja [[Olivas miera līgums]]. Hercogs [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs Kazimirs]] 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai noslēdzot ar Piltenes apgabala un  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Ūnija|ūnijas]] līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
+
1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jēkabam]] par 50 000 [[Guldenis|guldeņu]] (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja [[Olivas miera līgums]]. Hercogs [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]] 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai noslēdzot ar Piltenes apgabala un  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Ūnija|ūnijas]] līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. jūlijs, plkst. 10.46

Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Piltenscher Kreis vai Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapijas teritorija, ko Žečpospoļitas karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi. Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.

1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam Jēkabam par 50 000 guldeņu (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja Olivas miera līgums. Hercogs Fridrihs Kazimirs 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai noslēdzot ar Piltenes apgabala un Kurzemes un Zemgales hercogistes ūnijas līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
  • Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu