Atšķirības starp "Piltenes apgabals" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Piltenscher Kreis'' vai ''Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]], ko [[Žečpospoļita]] saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] ieguva no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā Žečpospoļitas apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi - tika izveidota savdabīga "muižnieku republika". Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.
+
'''Piltenes apgabals''' jeb '''Piltenes apriņķis''' (lat. ''Districtus Piltensis'', vāc. ''Piltenscher Kreis'' vai ''Stift Pilten'') - agrākā [[Kurzemes bīskapija]]s teritorija, ko [[Žečpospoļita]]s karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada [[Kronborgas miera līgums (1585.)|Kronborgas līgumu]] no [[Dānijas karaliste]]s pēc t.s. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]]. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (''Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi''), šī teritorija tika padarīta par tiešu [[Karalis|karaļa]] valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā [[apriņķis]] ar vēlētas [[landrātu kolēģija]]s realizētu pašpārvaldi. Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (''Roßdienst'') vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu [[šļahta]]s politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.
  
 
1656. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes un Zemgales hercogs|Jēkabs]] uzsāka sarunas par Piltenes apriņķa [[Ūnija|ūniju]] ar hercogisti. Hercogam [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridriham Kazimiram]] 1685. gadā izdevās panākt izdevās panākt apriņķa pievienošanu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i [[Ūnija|ūnijā]], taču 1717. gadā karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
 
1656. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes un Zemgales hercogs|Jēkabs]] uzsāka sarunas par Piltenes apriņķa [[Ūnija|ūniju]] ar hercogisti. Hercogam [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridriham Kazimiram]] 1685. gadā izdevās panākt izdevās panākt apriņķa pievienošanu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i [[Ūnija|ūnijā]], taču 1717. gadā karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] austrumos, tika pievienots [[Krievijas impērija]]i, bet 1817. gadā iekļauts [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. oktobris, plkst. 20.05

Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Piltenscher Kreis vai Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapijas teritorija, ko Žečpospoļitas karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi. Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes Seima sēdēs.

1656. gadā hercogs Jēkabs uzsāka sarunas par Piltenes apriņķa ūniju ar hercogisti. Hercogam Fridriham Kazimiram 1685. gadā izdevās panākt izdevās panākt apriņķa pievienošanu Kurzemes un Zemgales hercogistei ūnijā, taču 1717. gadā karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
  • Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu