Atšķirības starp "Plāters-Zībergs Mihaels fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mihaels fon Plāters-Zībergs''' (''Graf Michael von Plater-Sieberg'', 1778.–1865.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[grāfs]]). Dzimis ap 1778. gadu kā Mihaels Broil–Plāters. Ilūkstes apriņķī viņam piederējusi Pilskalnes muiža. 1803. gadā apprecoties ar pēdējo Zībergu dzimtas atvasi baronesi Izabellu Helēnu fon Zībergu, Mihaels iedibināja Plāteru–Zībergu atzaru un pievienoja saviem īpašumiem arī Dvietes un Līksnas muižas. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda locekli. Iecelts par Vitebskas un Mogiļevas [[Guberņa|guberņu]] skolu inspektoru. No 1812. gada [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieks, vēlāk par [[Viļņas guberņa]]s [[Vicegubernators|vicegubernatoru]].
+
'''Mihaels fon Plāters-Zībergs''' (''Graf Michael von Plater-Sieberg'', 1778.–1865.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[grāfs]]). Dzimis ap 1778. gadu kā Mihaels Broil–Plāters. Dzimtai piederējuši plaši īpašumi Ilūkstes apriņķī (Pilskalnes muiža u.c.) un ap Krāslavu. 1806. gadā apprecoties ar pēdējo Zībergu dzimtas atvasi baronesi Izabellu Helēnu fon Zībergu, Mihaelam nācās pieņemt sievas uzvārdu (sakarā ar milzīgo līgavas pūru un iespējamiem īpašumu strīdiem nākotnē, laulību kontraktu nācās apstiprināt [[Imperators|imperatoram]] [[Aleksandrs I, Krievijas imperators|Aleksandram I]] personīgi), iedibinot Plāteru–Zībergu atzaru. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda locekli. Iecelts par Vitebskas un Mogiļevas [[Guberņa|guberņu]] skolu inspektoru. No 1812. gada [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieks, vēlāk par [[Viļņas guberņa]]s [[Vicegubernators|vicegubernatoru]].
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 13.32

Mihaels fon Plāters-Zībergs (Graf Michael von Plater-Sieberg, 1778.–1865.) - Baltijas provinču muižnieks (grāfs). Dzimis ap 1778. gadu kā Mihaels Broil–Plāters. Dzimtai piederējuši plaši īpašumi Ilūkstes apriņķī (Pilskalnes muiža u.c.) un ap Krāslavu. 1806. gadā apprecoties ar pēdējo Zībergu dzimtas atvasi baronesi Izabellu Helēnu fon Zībergu, Mihaelam nācās pieņemt sievas uzvārdu (sakarā ar milzīgo līgavas pūru un iespējamiem īpašumu strīdiem nākotnē, laulību kontraktu nācās apstiprināt imperatoram Aleksandram I personīgi), iedibinot Plāteru–Zībergu atzaru. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda locekli. Iecelts par Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektoru. No 1812. gada Kurzemes guberņas valdes padomnieks, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru.

Resursi internetā par šo tēmu