Atšķirības starp "Posevins Antonijs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Antonijs Posevins''' (''Antonio Possevino'', ~1533.-1611.) - [[jezuīti|jezuīts]], [[Romas kūrija]]s diplomāts.
+
'''Antonijs Posevins''' (''Antonio Possevino, Antonius Possevinus'', ~1533.-1611.) - [[jezuīti|jezuīts]], [[Romas kūrija]]s diplomāts.
  
Dzimis Itālijā. Ieguvis savam laikam lielisku izglītību, iestājies [[Jezuīti|Jēzus sadraudzībā]] un aktīvi iesaistījies [[rekatolizācija]]s procesā. No 1577. līdz 1580. gadam bija [[Svētās Romas vācu impērija]]s sūtnis Zviedrijas karalistē, paralēli pildot arī pāvesta Gregorija XIII uzticētu misiju veicināt Zviedrijas rekatolizāciju. 1581. gadā kā pāvesta sūtnis devās [[Maskavas cariste|Maskaviju]], vest sarunas ar caru Joannu IV par kopīgu vēršanos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1582. gadā ar Posevina starpniecību tika noslēgts [[Zapoļskijamas miera līgums]] starp Maskaviju un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitu]]. 1583. gadā pildīja misiju [[Livonija|Livonijā]], Rīgā (kur pēc viņa iniciatīvas 1584. gadā tika izveidota jezuītu kolēģija), pēc tam atgriezās Romā. Pēc Gregorija XIII nāves 1585. gadā kādu laiku politikā neiesaistījās, līdz Klements VIII 1589. gadā uzticēja Posevinam sūtņa misiju Navarras un Francijas karaļa Anrī IV galmā.
+
Dzimis Itālijā. Ieguvis savam laikam lielisku izglītību, 16 gadu vecumā kļuvis par [[Kardināls|kardināla]] Goncagas (''Ercole Gonzaga'') sekretāru. 1559. gadā estājies [[Jezuīti|Jēzus sadraudzībā]], nosūtīts misijā apkarot [[Herēze|herēzi]] Savojas hercogistē. 1561. gadā Parīzē ordinēts par [[Priesteris|priesteri]], piedalījies [[rekatolizācija]]s procesā Parīzē, Bajonā un Ruānā, sludinot pret [[Kalvinisms|kalvinismu]]. Rektors Aviņonas, pēc tam Lionas kolēģijā. No 1577. līdz 1580. gadam bija [[Svētās Romas vācu impērija]]s sūtnis Zviedrijas karalistē, paralēli būdams arī [[pāvesta legāts]] un pildot Gregorija XIII uzticētu misiju veicināt Zviedrijas rekatolizāciju (no 1578. [[nuncijs]]). 1581. gadā kā pāvesta sūtnis devās [[Maskavas cariste|Maskaviju]], vest sarunas ar caru Joannu IV par kopīgu vēršanos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1582. gadā ar Posevina starpniecību tika noslēgts [[Zapoļskijamas miera līgums]] starp Maskaviju un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitu]]. 1583. gadā pildīja misiju [[Livonija|Livonijā]], Rīgā (kur pēc viņa iniciatīvas 1584. gadā tika izveidota jezuītu kolēģija), pēc tam atgriezās Romā. Pēc Gregorija XIII nāves 1585. gadā kādu laiku politikā neiesaistījās, līdz Klements VIII 1589. gadā uzticēja Posevinam sūtņa misiju Navarras un Francijas karaļa Anrī IV galmā.
  
 
Saistībā ar Latvijas vēsturi, vērtīgs [[vēstures avots]] ir t.s. [[Antonija Posevina relācijas]].
 
Saistībā ar Latvijas vēsturi, vērtīgs [[vēstures avots]] ir t.s. [[Antonija Posevina relācijas]].
8. rindiņa: 8. rindiņa:
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 91.-92. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 91.-92. lpp.
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/12317a.htm Antonius Possevinus // Catholic Encyclopedia]
  
 
[[Kategorija:P]]
 
[[Kategorija:P]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. augusts, plkst. 11.32

Antonijs Posevins (Antonio Possevino, Antonius Possevinus, ~1533.-1611.) - jezuīts, Romas kūrijas diplomāts.

Dzimis Itālijā. Ieguvis savam laikam lielisku izglītību, 16 gadu vecumā kļuvis par kardināla Goncagas (Ercole Gonzaga) sekretāru. 1559. gadā estājies Jēzus sadraudzībā, nosūtīts misijā apkarot herēzi Savojas hercogistē. 1561. gadā Parīzē ordinēts par priesteri, piedalījies rekatolizācijas procesā Parīzē, Bajonā un Ruānā, sludinot pret kalvinismu. Rektors Aviņonas, pēc tam Lionas kolēģijā. No 1577. līdz 1580. gadam bija Svētās Romas vācu impērijas sūtnis Zviedrijas karalistē, paralēli būdams arī pāvesta legāts un pildot Gregorija XIII uzticētu misiju veicināt Zviedrijas rekatolizāciju (no 1578. nuncijs). 1581. gadā kā pāvesta sūtnis devās Maskaviju, vest sarunas ar caru Joannu IV par kopīgu vēršanos pret Osmaņu impēriju. 1582. gadā ar Posevina starpniecību tika noslēgts Zapoļskijamas miera līgums starp Maskaviju un Žečpospoļitu. 1583. gadā pildīja misiju Livonijā, Rīgā (kur pēc viņa iniciatīvas 1584. gadā tika izveidota jezuītu kolēģija), pēc tam atgriezās Romā. Pēc Gregorija XIII nāves 1585. gadā kādu laiku politikā neiesaistījās, līdz Klements VIII 1589. gadā uzticēja Posevinam sūtņa misiju Navarras un Francijas karaļa Anrī IV galmā.

Saistībā ar Latvijas vēsturi, vērtīgs vēstures avots ir t.s. Antonija Posevina relācijas.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 91.-92. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu