Atšķirības starp "Princeps" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Princeps''' (lat. ''princeps senatus'', "pirmais no senatoriem") - 27. g.p.m.ē. | + | '''Princeps''' (lat. ''princeps senatus'', "pirmais no senatoriem") - [[Romas valsts|Senajā Romā]] goda tituls pirmajam senatoru sarakstā, visbiežāk vecākais no bijušajiem [[Cenzors|cenzoriem]]. Bija tiesības pirmajam izteikties par [[Romas Senāts|Senātā]] apspriežamajiem jautājumiem. 27. g.p.m.ē. izveidojās [[principāts]], kad ''Princepa'' rokās koncentrējās augstākā (''imperium'') vara un to uztvēra kā augstāko [[Maģistrāts|maģistrātu]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 21.39
Princeps (lat. princeps senatus, "pirmais no senatoriem") - Senajā Romā goda tituls pirmajam senatoru sarakstā, visbiežāk vecākais no bijušajiem cenzoriem. Bija tiesības pirmajam izteikties par Senātā apspriežamajiem jautājumiem. 27. g.p.m.ē. izveidojās principāts, kad Princepa rokās koncentrējās augstākā (imperium) vara un to uztvēra kā augstāko maģistrātu.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91.
