Atšķirības starp "Principāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") - '''1.''' valsts valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad pirmais senators (''princeps senatus'') ieguva tiesības sasaukt un vadīt [[Senāts|Senāta]] sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (''pontifex maximus''). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. ''de iure'' Roma turpināja būt [[republika]]), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. '''2.''' [[Princis|Prinča]] kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''.
+
'''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") - '''1.''' valsts valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad [[princeps]] (''princeps senatus'') ieguva tiesības sasaukt un vadīt [[Senāts|Senāta]] sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (''pontifex maximus''). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. ''de iure'' Roma turpināja būt [[republika]]), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. '''2.''' [[Princis|Prinča]] kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 20.39

Principāts (no lat. principatus - "pirmā vieta") - 1. valsts valdīšanas forma Senajā Romā no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad princeps (princeps senatus) ieguva tiesības sasaukt un vadīt Senāta sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (pontifex maximus). Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. de iure Roma turpināja būt republika), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. 2. Prinčamonarha pārvaldīta valsts, firstiste.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.