Princis

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 16. augusts, plkst. 07.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Princis, arī firsts (no lat. Princeps - pirmais; vāc. Prinz, angl. un fr. Prince, sp. Principe, kr. Принц) – principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem. Sieviešu dzimtē – princese (par princesēm dēvē arī prinču laulātās draudzenes).

Komentāri

Sākotnēji, senajā Romas republikā – pirmais no senatoriem, kurš izsakās par konsula uzdoto jautājumu (princeps senatus). Imperators Oktaviāns augusts (63. g.p.m.ē. – 14. g.m.ē.), kāpjot tronī pieņēma šo titulu, monarhijas apstākļos formāli saglabājot republikas vīziju, tādējādi padarot to par monarha titulu, kāds tas ieviesās viduslaiku Eiropā.

Dažkārt šo titulu piešķir monarhu laulātajiem draugiem vai troņmantniekiem, lai uzsvērtu to „pirmais starp līdzīgiem“ statusu, tā piemēram, Lielbritānijas karalis Džordžs VI titulēja par princi savu znotu, troņmantnieces Elizabetes vīru Edinburgas hercogu Filipu.

Eiropā ar jēdzienu „princis“ bieži apzīmē monarhu, valdnieku kā tādu, neatkarīgi no tā reālā statusa un titula (piem. Makiavelli darbs „Valdnieks“ oriģinālā ir „Il Principe“).

Firsts

Vācu zemēs no monarhu dinastijā dzimušo titula princis (Prinz) tiek nodalīts pie karaļu dinastijas nepiederošo tituls: firsts (Fürst). Piemēram, Monako principāta (Principauté de Monaco) valdnieks ir princis, bet Lihtenšteinas (Fürstentum Liechtenstein) monarhs ir firsts.

Kūrfirsts

Kūrfirsts (vāc. Kurfürst – vēlējošs firsts, - pārnesums no lat. princeps elector imperii) – t.i. firsts, kuram tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas imperatoru (saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam).

  • Großfürst
  • Fürstprimas
  • Reichsfürst
  • Kirchenfürst
  • Landesfürst