Proheirs

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 17. decembris, plkst. 06.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Prohirons jeb Prohirona tiesības (gr. Ό Πρόχειρος Νόμος, Prócheiros Nómos - "rokasgrāmata", lat. Legum Procheiron, Ius Graecoromanum) - Bizantijas tiesu sistēmā saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta laikā no 870. līdz 879. gadam, pēc imperatora Basilija I Maķedonieša (Βασίλειος Α΄ο Μακεδών, 867.-886.) rīkojuma revidējot Jusitiniāna kodifikāciju, izņemot novecojušo un praksei vairs neatbilstošo, pārējo atstājot kā esošās likumdošanas korekcijas pamatu ar nosaukumu "Likumu revīzija" (Ανακάθαρσις των νόμων). Tika pārtulkoti grieķu valodā izvilkumi no "Justiniāna kodifikācijas", lai, kā teikts ievadā, bija aizvietot "nešķīsto ikonu apkarotāju likumus", t.i. Eklogu (taču daudzviet vārds vārdā atkārtoja "Eklogas" tekstu, jo tā tomēr visoptimālāk atbilda tā laika prasībām).[1]

Turpinot likumu revīziju, tapa Epanagoga.

Atsauces un piezīmes

  1. Ne vēlāk kā XI gs. "Prohirons" tika pārtulkots senslāvu valodā un kā "Pilsētu likums" (Νόμος πολιτικός, Градский закон) praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.- проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu