Atšķirības starp "Prokurors" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Prokurors''' (no lat. ''procuro'' - "rūpēties", vāc. ''Staatsanwalt'', fr. ''procureur'', kr. ''прокурор'') - [[prokuratūra]]s amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies [[Franku valsts|Franku valstī]], kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par ''procurateur''. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem [[karalis]] izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par '''karaļa prokuroriem'''. | '''Prokurors''' (no lat. ''procuro'' - "rūpēties", vāc. ''Staatsanwalt'', fr. ''procureur'', kr. ''прокурор'') - [[prokuratūra]]s amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies [[Franku valsts|Franku valstī]], kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par ''procurateur''. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem [[karalis]] izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par '''karaļa prokuroriem'''. | ||
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''prokurora amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformas]] laikā pie [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] tika iedibināts virsprokurora amats, bet pie [[Tiesu palāta|tiesu palātām]] un [[Apgabaltiesa|apgabaltiesām]] - prokuroru un to biedru (vietnieku) amati. ''Prokurora'' funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību. | + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''prokurora'' amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformas]] laikā pie [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] tika iedibināts virsprokurora amats, bet pie [[Tiesu palāta|tiesu palātām]] un [[Apgabaltiesa|apgabaltiesām]] - ''prokuroru'' un to biedru (vietnieku) amati. ''Prokurora'' funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. marts, plkst. 06.03
Prokurors (no lat. procuro - "rūpēties", vāc. Staatsanwalt, fr. procureur, kr. прокурор) - prokuratūras amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies Franku valstī, kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par procurateur. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem karalis izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par karaļa prokuroriem.
Krievijas impērijā prokurora amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. 1864. gada tiesu reformas laikā pie Senāta tika iedibināts virsprokurora amats, bet pie tiesu palātām un apgabaltiesām - prokuroru un to biedru (vietnieku) amati. Prokurora funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 115.-116. lpp.
