Atšķirības starp "Prokurors" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Prokurors''' (no lat. ''procuro'' - "rūpēties", vāc. ''Staatsanwalt'', fr. ''procureur'', kr. ''прокурор'') - [[prokuratūra]]s amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies [[Franku valsts|Franku valstī]], kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par ''procurateur''. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem [[karalis]] izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par '''karaļa prokuroriem'''. | '''Prokurors''' (no lat. ''procuro'' - "rūpēties", vāc. ''Staatsanwalt'', fr. ''procureur'', kr. ''прокурор'') - [[prokuratūra]]s amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies [[Franku valsts|Franku valstī]], kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par ''procurateur''. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem [[karalis]] izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par '''karaļa prokuroriem'''. | ||
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''prokurora'' amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformas]] laikā pie [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] tika iedibināts virsprokurora amats, bet pie [[Tiesu palāta|tiesu palātām]] un [[Apgabaltiesa|apgabaltiesām]] - ''prokuroru'' un to biedru (vietnieku) amati. ''Prokurora'' funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību. | + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] ''prokurora'' amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. [[1864. gada tiesu reforma Krievijā|1864. gada tiesu reformas]] laikā pie [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] tika iedibināts '''virsprokurora''' (kr. ''обер-прокурорь'') amats, bet pie [[Tiesu palāta|tiesu palātām]] un [[Apgabaltiesa|apgabaltiesām]] - ''prokuroru'' un to biedru (vietnieku) amati. ''Prokurora'' funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību. |
| + | |||
| + | [[KPFSR]] (1922.-1924.) un [[PSRS]] (1924.-1933.) ''prokurora'' funkcijas veica [[tieslietu tautas komisārs]]. 1933. gadā amats tika atjaunots. ''Prokurors'' uzraudzīja kā iestādes, organizācijas, amatpersonas un pilsoņi ievēro likumus (vispārējā uzraudzība); izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu darbības atbilstību likumam; likumības ievērošanu tiesās, izskatot krimināllietas un civillietas; tiesas spriedumu un lēmumu likumību un pamatotību; likumības ievērošanu ieslodzījuma vietās. Visi ''prokurori'' bija pakļauti [[Ģenerālprokurors|ģenerālprokuroram]]. | ||
| + | |||
| + | Latvijas Republikā (1918.-1940.) bija virsprokurora, ''prokurora'' un viceprokurora amati. Senāta sastāvā bija virsprokurors un [[Senāta prokurors|Senāta prokurori]]. Tiesu palātā un katrā apgabaltiesā bija savs ''prokurors'' un viceprokurori. Galvenās ''prokurora'' funkcijas bija likumības uzraudzība, apsūdzības uzturēšana tiesās, policijas darbības uzraudzība iepriekšējās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas laikā, ieslodzījuma vietu uzraudzība. [[Miertiesa|Miertiesās]] ''prokurora'' funkcijas pildīja policijas pārstāvis, kam apelācijas protesti par miertiesnešu spriedumu bija jāiesniedz apgabaltiesas ''prokuroram''. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. februāris, plkst. 08.55
Prokurors (no lat. procuro - "rūpēties", vāc. Staatsanwalt, fr. procureur, kr. прокурор) - prokuratūras amatpersona daudzās valstīs, kas uzrauga likumu izpildi, sauc pie tiesas atbildības likumu pārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un pārstāv varas intereses, kā arī veic citas ar likumības uzraudzību un varas interešu aizstāvēšanu saistītās funkcijas. Termins radies Franku valstī, kur agrajos viduslaikos pilnvarnieku, svešu lietu pārzinātāju dēvēja par procurateur. XII gs. tiesās parādījās īpaši darbinieki, no kuriem karalis izraudzījās pilnvarniekus savu interešu pārstāvēšanai. Tos ierēdņus, kuri vadīja kriminālvajāšanu, dēvēja par karaļa prokuroriem.
Krievijas impērijā prokurora amats tika ieviests XVIII gs. sākumā, tam bija jāuzrauga likumību un jāsauc pie atbildības likumpārkāpējus. 1864. gada tiesu reformas laikā pie Senāta tika iedibināts virsprokurora (kr. обер-прокурорь) amats, bet pie tiesu palātām un apgabaltiesām - prokuroru un to biedru (vietnieku) amati. Prokurora funkcijas tika papildinātas ar apsūdzības uzturēšanu tiesā, tiesu izmeklēšanas un ieslodzījuma vietu uzraudzību.
KPFSR (1922.-1924.) un PSRS (1924.-1933.) prokurora funkcijas veica tieslietu tautas komisārs. 1933. gadā amats tika atjaunots. Prokurors uzraudzīja kā iestādes, organizācijas, amatpersonas un pilsoņi ievēro likumus (vispārējā uzraudzība); izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu darbības atbilstību likumam; likumības ievērošanu tiesās, izskatot krimināllietas un civillietas; tiesas spriedumu un lēmumu likumību un pamatotību; likumības ievērošanu ieslodzījuma vietās. Visi prokurori bija pakļauti ģenerālprokuroram.
Latvijas Republikā (1918.-1940.) bija virsprokurora, prokurora un viceprokurora amati. Senāta sastāvā bija virsprokurors un Senāta prokurori. Tiesu palātā un katrā apgabaltiesā bija savs prokurors un viceprokurori. Galvenās prokurora funkcijas bija likumības uzraudzība, apsūdzības uzturēšana tiesās, policijas darbības uzraudzība iepriekšējās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas laikā, ieslodzījuma vietu uzraudzība. Miertiesās prokurora funkcijas pildīja policijas pārstāvis, kam apelācijas protesti par miertiesnešu spriedumu bija jāiesniedz apgabaltiesas prokuroram.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 115.-116. lpp.
