Pugo Boriss

Boriss Pugo (1937-) – PSRS valsts iestāžu darbinieks

Boriss Pugo, dzimis 1937. gada 19. februārī Kaļiņinā (mūsd. Tvera), latvietis. 1940. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu 1940. gadā sakarā ar tēva – Kārļa Pugo (1896–1955) – pārcelšanu partijas darbā. Sākoties Vācijas-PSRS karam 2. pasaules kara ietvaros, ģimene evakuējās uz Ķirovu, bet 1943. gadā pārcēlās uz Maskavu. 1948. gadā Pugo ģimene atkal pārcēlās uz Rīgu. 1951. gadā Boriss Pugo kļuva par Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) biedru. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 1955. gada septembrī uzsāka mācības Latvijas Valsts universitātē, kur studējis līdz 1958. gada jūlijam – daļu iepriekš Latvijas Valsts universitātes īstenoto studiju programmu pārcēla uz tikko izveidoto Rīgas Politehnisko institūtu, kur viņš turpināja studijas no 1958. gada augusta līdz 1960. gada jūlijam. Absolvēja mašīnbūves tehnoloģijas, metālgriešanas darba galdu un instrumentu specialitāti un iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju.

Vēl būdams students, 1959. gada decembrī sāka strādāt par inženieri tehnologu Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) speciālajā konstruktoru birojā. Tur strādāja līdz 1961. gada oktobrim, paralēli darbojās kā Latvijas komjaunatnes (LĻKJS) pirmorganizācijas sekretārs. 1961. gadā Pugo apprecējās] ar Valentīnu Golubevu. No 1961. gada oktobra turpināja darbu kā LĻKJS Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona otrais un tad pirmais sekretārs. 1962. gadā piedzimis dēls Vadims Pugo.