Atšķirības starp "Putkameri" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena skandināvu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zelgales hercogistē]], Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā. | fon '''Putkameri''' (''von Puttkammer''; kr. ''фон Путткаммер, Путткамер'') - sena skandināvu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zelgales hercogistē]], Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā. | ||
| − | Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no Rīgenas salas konunga Jesko, kurš pēc sakāves bija spiests bēgt un atrada patvērumu Bohēmijas karalistē, kur stājies karaļa dienestā, bijis kamerārtiesas (''Judicium suc camerarium'') tiesnesi (čh. ''podkomorzy'', vc. ''puttkammer''). Tā pēcnācēji pārcēlušies uz Pomerāniju kā fon Putkameri. Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars. 1620. gadā Putkameri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | + | Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no Rīgenas salas konunga Jesko, kurš pēc sakāves bija spiests bēgt un atrada patvērumu Bohēmijas karalistē, kur stājies karaļa dienestā, bijis kamerārtiesas (''Judicium suc camerarium'') tiesnesi (čh. ''podkomorzy'', vc. ''puttkammer''). Tā pēcnācēji pārcēlušies uz Pomerāniju kā fon Putkameri. Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars. 1620. gadā Putkameri ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1682. gadā Putkameri kļuva par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 25. marts, plkst. 18.43
fon Putkameri (von Puttkammer; kr. фон Путткаммер, Путткамер) - sena skandināvu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes un Zelgales hercogistē, Polijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā.
Saskaņā ar leģendu, dzimta savu izcelsmi sāk no Rīgenas salas konunga Jesko, kurš pēc sakāves bija spiests bēgt un atrada patvērumu Bohēmijas karalistē, kur stājies karaļa dienestā, bijis kamerārtiesas (Judicium suc camerarium) tiesnesi (čh. podkomorzy, vc. puttkammer). Tā pēcnācēji pārcēlušies uz Pomerāniju kā fon Putkameri. Livonijas Kurzemes daļā izveidojās dzimtas vācbaltiešu atzars. 1620. gadā Putkameri ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1682. gadā Putkameri kļuva par Sv. Romas impērijas brīvkungiem.
