Rādeni

baroni fon Rādeni (von Rahden, kr. фон Раде) - senas vācu izcelsmes bruņniecības dzimtas vācbaltiešu atzars vācu zemēs, Livonijā, Kursemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Orlas un Harkovas guberņā. Pirmie dzimtas pārstāvji Kurzemē ieradušies XVI gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi: 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No 1836. gada dzimtas tiesības uz barona titulu atzina arī Krievijas impērijas Senāts.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, krievu-turku kara (1877-1878) varonis barons Lionels fon Rādens (Lionel, Baron von Rahden, kr. Леонель (Леонид) Фёдорович Раден, 1822-1878); kambarfreilene, ievērojamā sieviešu izglītības darbone baronese Edīte fon Rādena (Edit, Baronesse von Rahden, kr. Эдита Фёдоровна Раден, 1823-1885); ģenerālmajors Ferdinands fon Rādens (Ferdinand, Baron von Rahden, kr. Фердинанд Владимирович Раден, 1863-1919); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks pulkvežleitnants Volferts Gerhards fon Rādens (Wolfert Gerhard, Baron von Rahden, 1893.-1943).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ozolmuiža (Oselhof), Tīnūžu (Lindenberg), Driksas (Drixenhof), (Pudonisnigall), Bārbeles (Barbern), Ķimales (Kimahlen), Baruču (Barutzen), Ligutes (Ligutten), Ventnieku (Windaushof), Tukummuiža (Tuckumshof), Kapšu (Kapschenhof), Siladzirnavu (Mühlenbeck), Standžu (Standsen) u.c. muižas.