Atšķirības starp "Rēbinderi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
  
 
Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Somijas gubernators, ģenerālmajors Heinrihs fon Rēbinders (1604-1680) no Zviedrijas karaļa par izcilu dienestu 13.08.1668. saņēma dzižciltību, bet 12.02.1680. – [[Barons|brīvkunga]] titulu, bet tā mazdēls, Saksijas-Veimāras [[kambarkungs]] un [[slepenpadomnieks]], barons Otto Magnuss fon Rēbinders (1728-1792) par izcilu dienestu 22.07.1787. no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (ko 04.06.1840. apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]), savukārt barons Roberts Heinrihs fon Rēbinders (1777-1841), [[Somijas lielkņaziste]]s ministrs valsts sekretārs, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, 1826. gadā saņēma Somijas lielkņazistes grāfa titulu.
 
Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Somijas gubernators, ģenerālmajors Heinrihs fon Rēbinders (1604-1680) no Zviedrijas karaļa par izcilu dienestu 13.08.1668. saņēma dzižciltību, bet 12.02.1680. – [[Barons|brīvkunga]] titulu, bet tā mazdēls, Saksijas-Veimāras [[kambarkungs]] un [[slepenpadomnieks]], barons Otto Magnuss fon Rēbinders (1728-1792) par izcilu dienestu 22.07.1787. no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu (ko 04.06.1840. apstiprināta [[Krievijas impērijas Senāts]]), savukārt barons Roberts Heinrihs fon Rēbinders (1777-1841), [[Somijas lielkņaziste]]s ministrs valsts sekretārs, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, 1826. gadā saņēma Somijas lielkņazistes grāfa titulu.
 +
 +
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusās Riebiņu (''Rebnershof'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. novembris, plkst. 14.15

fon Rēbinderi

fon Rēbinderi (von Rehbinder, kr. фон Ребиндеры) - senas vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimtas vācbaltiešu atzars vācu zemēs, Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Zviedrijas karalistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kā arī Vladimiras, Kalugas, Kurskas, Maskavas, Ņižegorodskas, Penzas un Saratovas guberņās.

Pirmie dzimtas pārstāvji Baltijā ieradušies XV gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Somijas gubernators, ģenerālmajors Heinrihs fon Rēbinders (1604-1680) no Zviedrijas karaļa par izcilu dienestu 13.08.1668. saņēma dzižciltību, bet 12.02.1680. – brīvkunga titulu, bet tā mazdēls, Saksijas-Veimāras kambarkungs un slepenpadomnieks, barons Otto Magnuss fon Rēbinders (1728-1792) par izcilu dienestu 22.07.1787. no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II saņēma grāfa titulu (ko 04.06.1840. apstiprināta Krievijas impērijas Senāts), savukārt barons Roberts Heinrihs fon Rēbinders (1777-1841), Somijas lielkņazistes ministrs valsts sekretārs, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, 1826. gadā saņēma Somijas lielkņazistes grāfa titulu.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijusās Riebiņu (Rebnershof) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rēbinderi&oldid=63868"