Atšķirības starp "Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija''' (''RLB ZK'') - pirmā latviešu zinātniskā organizācija, dibināta 1869. gadā un pastāvējusi līdz 1940. gadam. Pirmais vadītājs - Bernhards Dīriķis. Darbību komisijā izvērsa no 1875. gada, kad „īsto biedru“ vidū bija Ādolfs Alunāns, Jānis Baumanis, Ernests Dinsberģis, Juris Māteris, Andrejs Pumpurs, Auseklis, Krišjānis Valdemārs, JānisCimze, bet „ziņojošo biedru“ skaitā - Krišjānis Barons, Fridrihs Grosvalds, Matīss Kaudzīte, Jānis Sproģis, Fricis Brīvzemnieks u. c. ''RLB ZK'' darbība bija vērsta uz latviešu folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanu, latviešu valodas un rakstniecības pētīšanu, vietvārdu apzīmēšanu, latviskas terminoloģijas un ortogrāfijas izveidošanu. Tā nebija profesionālu zinātnieku, bet amatierzināfnieku organizācija (latviskas augstskolas vai pētniecisku iestāžu toreiz vēl nebija). Taču no šās komisijas darbības izaugusi tagadējā latviešu ortogrāfija uz latīniskā raksta (''antīkvas'') bāzes, [[Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīca]], latviešu daiļliteratūras izvērtējums tradicionālajās ''Vasaras sapulcēs'', impulsi un atbalsts folkloras vākšanai (F. Brīvzemnieka, K. Barona, A. Lerha-Puškaiša, P. Šmita darbībā), M. Šiliņa etnogrāfiskās kolekcijas u. tml.
+
'''Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija''' ('''''RLB ZK''''') - pirmā latviešu zinātniskā organizācija, dibināta 1869. gadā un pastāvējusi līdz 1940. gadam. Pirmais vadītājs - Bernhards Dīriķis. Darbību komisijā izvērsa no 1875. gada, kad „īsto biedru“ vidū bija Ādolfs Alunāns, Jānis Baumanis, Ernests Dinsberģis, Juris Māteris, Andrejs Pumpurs, Auseklis, Krišjānis Valdemārs, JānisCimze, bet „ziņojošo biedru“ skaitā - Krišjānis Barons, Fridrihs Grosvalds, Matīss Kaudzīte, Jānis Sproģis, Fricis Brīvzemnieks u. c. ''RLB ZK'' darbība bija vērsta uz latviešu folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanu, latviešu valodas un rakstniecības pētīšanu, vietvārdu apzīmēšanu, latviskas terminoloģijas un ortogrāfijas izveidošanu. Tā nebija profesionālu zinātnieku, bet amatierzināfnieku organizācija (latviskas augstskolas vai pētniecisku iestāžu toreiz vēl nebija). Taču no šās komisijas darbības izaugusi tagadējā latviešu ortogrāfija uz latīniskā raksta (''antīkvas'') bāzes, [[Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīca]], latviešu daiļliteratūras izvērtējums tradicionālajās ''Vasaras sapulcēs'', impulsi un atbalsts folkloras vākšanai (F. Brīvzemnieka, K. Barona, A. Lerha-Puškaiša, P. Šmita darbībā), M. Šiliņa etnogrāfiskās kolekcijas u. tml.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. maijs, plkst. 08.28

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (RLB ZK) - pirmā latviešu zinātniskā organizācija, dibināta 1869. gadā un pastāvējusi līdz 1940. gadam. Pirmais vadītājs - Bernhards Dīriķis. Darbību komisijā izvērsa no 1875. gada, kad „īsto biedru“ vidū bija Ādolfs Alunāns, Jānis Baumanis, Ernests Dinsberģis, Juris Māteris, Andrejs Pumpurs, Auseklis, Krišjānis Valdemārs, JānisCimze, bet „ziņojošo biedru“ skaitā - Krišjānis Barons, Fridrihs Grosvalds, Matīss Kaudzīte, Jānis Sproģis, Fricis Brīvzemnieks u. c. RLB ZK darbība bija vērsta uz latviešu folkloras un etnogrāfijas materiālu vākšanu, latviešu valodas un rakstniecības pētīšanu, vietvārdu apzīmēšanu, latviskas terminoloģijas un ortogrāfijas izveidošanu. Tā nebija profesionālu zinātnieku, bet amatierzināfnieku organizācija (latviskas augstskolas vai pētniecisku iestāžu toreiz vēl nebija). Taču no šās komisijas darbības izaugusi tagadējā latviešu ortogrāfija uz latīniskā raksta (antīkvas) bāzes, Mīlenbaha-Endzelīna latviešu valodas vārdnīca, latviešu daiļliteratūras izvērtējums tradicionālajās Vasaras sapulcēs, impulsi un atbalsts folkloras vākšanai (F. Brīvzemnieka, K. Barona, A. Lerha-Puškaiša, P. Šmita darbībā), M. Šiliņa etnogrāfiskās kolekcijas u. tml.

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu