Atšķirības starp "Reformāti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Reformāti''' jeb '''reformētie''' - Kalvina un Cvinglija vadīto reformācijas kustību rezultātā izveidojušās Baznīcas un denominācijas. Jau reformācijas laikā iezīmējas būtiskas atšķirības Kalvinam, Cvinglijam un Luteram. Viena no svarīgākajām atšķirībām ir jautājums par Svētā Vakarēdiena izpratni. Luterāņi māca, ka Svētā Vakarēdiena maizē un vīnā reāli klātesošs ir Kristus, kamēr pārējie reformāti uzskata, ka Svētā Vakarēdienā ticīgie top vienoti ar Kristu tikai ticībā. Fīdrihs Vilhelms III ar politiskiem līdzekļim mēģināja apvienot abas atšķirīgās denominācijas. Tā rezultātā arī šodien Vācijā pastāv ''Neatkarīgā Evaņģēliski Luteriskā Baznīca'' (SELK), kura izveidojās nepakļaujoties šai politiskajai apvienošanai.  
+
'''Reformāti''' jeb '''reformētie''' - Kalvina un Cvinglija vadīto kustību rezultātā izveidojušās vairākas [[Protestantisms|protestantisma]] Baznīcas un denominācijas. Jau reformācijas laikā iezīmējas būtiskas atšķirības Kalvinam, Cvinglijam un Luteram. Viena no svarīgākajām atšķirībām ir jautājums par Svētā Vakarēdiena izpratni. Luterāņi māca, ka Svētā Vakarēdiena maizē un vīnā reāli klātesošs ir Kristus, kamēr pārējie reformāti uzskata, ka Svētā Vakarēdienā ticīgie top vienoti ar Kristu tikai ticībā. Fīdrihs Vilhelms III ar politiskiem līdzekļim mēģināja apvienot abas atšķirīgās denominācijas. Tā rezultātā arī šodien Vācijā pastāv ''Neatkarīgā Evaņģēliski Luteriskā Baznīca'' (SELK), kura izveidojās nepakļaujoties šai politiskajai apvienošanai.  
  
 
[[Kategorija:Protestantisms]]
 
[[Kategorija:Protestantisms]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 7. oktobris, plkst. 13.23

Reformāti jeb reformētie - Kalvina un Cvinglija vadīto kustību rezultātā izveidojušās vairākas protestantisma Baznīcas un denominācijas. Jau reformācijas laikā iezīmējas būtiskas atšķirības Kalvinam, Cvinglijam un Luteram. Viena no svarīgākajām atšķirībām ir jautājums par Svētā Vakarēdiena izpratni. Luterāņi māca, ka Svētā Vakarēdiena maizē un vīnā reāli klātesošs ir Kristus, kamēr pārējie reformāti uzskata, ka Svētā Vakarēdienā ticīgie top vienoti ar Kristu tikai ticībā. Fīdrihs Vilhelms III ar politiskiem līdzekļim mēģināja apvienot abas atšķirīgās denominācijas. Tā rezultātā arī šodien Vācijā pastāv Neatkarīgā Evaņģēliski Luteriskā Baznīca (SELK), kura izveidojās nepakļaujoties šai politiskajai apvienošanai.