Atšķirības starp "Reihsfīrera drošības dienests" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
Par SD kartotēkas plašumu un aģentūras darbības vērienu liecina kaut vai tas, ka piemēram, [[Austrijas anšluss|anšlusa]] laikā [[Austrija|Austrijā]] tika arestēti vairāk nekā 67 000 "reiha ienaidnieki".
 
Par SD kartotēkas plašumu un aģentūras darbības vērienu liecina kaut vai tas, ka piemēram, [[Austrijas anšluss|anšlusa]] laikā [[Austrija|Austrijā]] tika arestēti vairāk nekā 67 000 "reiha ienaidnieki".
  
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
 
* Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
*Wolfgang Benz: „Das Opfer als Täter? Die Lebensgeschichte des Erwin Goldmann“. In: Dachauer Hefte Nr. 10: Täter und Opfer, 1994.
 
*Wolfgang Benz: „Das Opfer als Täter? Die Lebensgeschichte des Erwin Goldmann“. In: Dachauer Hefte Nr. 10: Täter und Opfer, 1994.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://du.lv/files/000/011/955/Vesture_XIX_2016_DRUKA.pdf?1453887310 Andis Rasums. SD Latviešu kartotēka: izveidošana, struktūra, personāls un darbības mērķi. // Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XXV starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XIX. - Daugavpils, 2016., 269.-278. lpp.]
 +
----
 
* [http://www.shoa.de/content/view/203/114/ Sicherheitsdienst (SD) des Reichsführers SS (von Joachim Lerchenmueller)]
 
* [http://www.shoa.de/content/view/203/114/ Sicherheitsdienst (SD) des Reichsführers SS (von Joachim Lerchenmueller)]
 
* [http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/sd/ zur Geschichte des SD]
 
* [http://www.dhm.de/lemo/html/nazi/innenpolitik/sd/ zur Geschichte des SD]
  
 
[[Kategorija:Drošībsargājošās institūcijas]]
 
[[Kategorija:Drošībsargājošās institūcijas]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. janvāris, plkst. 14.33

Sicherheitsdienst des Reichsführers SS jeb SD - SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija "atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus". De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju un dublēja valsts slepenpolicijas funkcijas, taču praksē bija autonoms. Dienests izveidots 1934. gada martā, vadītājs Reinhards Heidrihs. Nodarbojās ar izmeklēšanu, informācijas vākšanu, apkopošanu, ekspertīžu veikšanu: opozīcijas organizācijas un indivīdi, to ietekme un darbība, sakari un kontakti, darbība utt. Tālāk materiāli tika nodoti gestapo, kas veica konkrētas izmeklēšanas, arestus. Formāli SD bija NSDAP informācijas dienests, pakļāvās partijas vadībai, konkrēti Rūdolfam Hesam un tā štāba vadītājam Martinam Bormanam.

SD aģentūru klasificēja 5 kategorijās:

  • slepenie aģenti (Vertrauensleute)
  • aģenti (Agenten)
  • informatori (Zubringer)
  • informatoru palīgi (Helfershelfer)
  • neuzticamie (Unzuverlassige)

Par SD kartotēkas plašumu un aģentūras darbības vērienu liecina kaut vai tas, ka piemēram, anšlusa laikā Austrijā tika arestēti vairāk nekā 67 000 "reiha ienaidnieki".

Literatūra par šo tēmu

  • Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3

  • Shlomo Aronson: Reinhard Heydrich und die Frühgeschichte von Gestapo und SD. Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1971
  • Günther Deschner: Reinhard Heydrich. Statthalter der totalen Macht. Ullstein, Frankfurt/M., Berlin 1987, ISBN 3548275591
  • Michael Wildt (Hrsg. und Einleitung): Die Judenpolitik des SD 1935 bis 1938. Eine Dokumentation. R. Oldenbourg, München 1995, ISBN 3486645714
  • Heinz Boberach (Hg.): Meldungen aus dem Reich: 1938-1945; die geheimen Lageberichte des Sicherheitsdienstes der SS, Herrsching 1984 (17 Bände)
  • Michael Wildt (Hrsg.): Nachrichtendienst, politische Elite und Mordeinheit - Der Sicherheitsdienst des Reichsführers SS., Hamburger Edition 2003, ISBN 3-930908-84-0
  • Wolfgang Benz: „Das Opfer als Täter? Die Lebensgeschichte des Erwin Goldmann“. In: Dachauer Hefte Nr. 10: Täter und Opfer, 1994.

Resursi internetā par šo tēmu