Atšķirības starp "Rekes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Dzimta Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] ierakstīta 1620. gadā. VII gs. dzimtas pārstāvji ieņēma vairākus svarīgus administratīvos amatus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pārvaldē. Par dzimtas "šūpuli" kļuva Jaunpils pils, kuru hercogs Gothards piešķīra Dobeles [[Komturs|komturam]] Tīsam (Matiasam) fon der Rekem, ar kuru bija izcēlies konflikts, apmaiņā pret Dobeli.
 
Dzimta Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] ierakstīta 1620. gadā. VII gs. dzimtas pārstāvji ieņēma vairākus svarīgus administratīvos amatus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pārvaldē. Par dzimtas "šūpuli" kļuva Jaunpils pils, kuru hercogs Gothards piešķīra Dobeles [[Komturs|komturam]] Tīsam (Matiasam) fon der Rekem, ar kuru bija izcēlies konflikts, apmaiņā pret Dobeli.
  
Kā viens no izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem noteikti piemināms Matiass fon der Reke (1565.–1637.), Tīsa fon der Rekes dēls. Par varonību [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujā]] [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogs Frīdrihs]] viņu paaugstināja par pulkvedi, bet 1618. gadā viņš kļuva par pirmo Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars|landhofmeistaru]], kā arī literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]], [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c.
+
Kā viens no izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem noteikti piemināms Matiass fon der Reke (1565.–1637.). Par varonību [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujā]] [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogs Frīdrihs]] viņu paaugstināja par pulkvedi, bet 1618. gadā viņš kļuva par pirmo Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars|landhofmeistaru]], kā arī literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]], [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. novembris, plkst. 10.24

Reck Baron Wappen.png

fon der Rekes jeb fon der Reki (Baron von der Reck) - Livonijas vācbaltiešu muižnieku dzimta.

Dzimta Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīta 1620. gadā. VII gs. dzimtas pārstāvji ieņēma vairākus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Par dzimtas "šūpuli" kļuva Jaunpils pils, kuru hercogs Gothards piešķīra Dobeles komturam Tīsam (Matiasam) fon der Rekem, ar kuru bija izcēlies konflikts, apmaiņā pret Dobeli.

Kā viens no izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem noteikti piemināms Matiass fon der Reke (1565.–1637.). Par varonību Salaspils kaujā hercogs Frīdrihs viņu paaugstināja par pulkvedi, bet 1618. gadā viņš kļuva par pirmo Kurzemes hercogistes landhofmeistaru, kā arī literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke, Johans Frīdrihs fon Reke u.c.