Atšķirības starp "Rekes" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra [[koadjutors]] (1541-1549), [[landmestrs]] (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujas]] varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]]; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c. | Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra [[koadjutors]] (1541-1549), [[landmestrs]] (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujas]] varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]]; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (1576- | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (1576-1920), Durbes (1848-1920), Kalna (1576-1920), Annenieku (1576-1920), Brūnu (1576-1920), Ozolu (''Paulsgnade'', 1848-1919), Smuku (1576-1732), Sprinģu (1893-1920), Viesātu, Blīdenes, Šlokenbekas (1848-1920), Saslaukas (1903-1920), Sēmes (?-1915), Ālavas (1911-1920) u.c. [[muiža]]s; Valdekas (''Waldeck''), Enrietes (''Henriettensruhe''), Magazīnas (''Magazin-Forwerke'') u.c. pusmuižas. 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. novembris, plkst. 11.19
baroni fon der Rekes (Baron von der Reck, kr. бароны фон дер Рекке) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir Livonijas ordeņa Dobeles komturs Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada ir baroni (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra koadjutors (1541-1549), landmestrs (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); Salaspils kaujas varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Johans Frīdrihs fon Reke u.c.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (1576-1920), Durbes (1848-1920), Kalna (1576-1920), Annenieku (1576-1920), Brūnu (1576-1920), Ozolu (Paulsgnade, 1848-1919), Smuku (1576-1732), Sprinģu (1893-1920), Viesātu, Blīdenes, Šlokenbekas (1848-1920), Saslaukas (1903-1920), Sēmes (?-1915), Ālavas (1911-1920) u.c. muižas; Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe), Magazīnas (Magazin-Forwerke) u.c. pusmuižas. 1920. gadu agrārreformas ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti.
Resursi internetā par šo tēmu
- Familienvereins der Freiherrn und Barone von der Recke und Grafen von der Recke von Volmerstein e.V.
