Atšķirības starp "Renners Johans" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Dzimis ap 1525. gadu Vestfālē. Bijis Brēmenes [[Domkapituls|domkapitula]] sekretārs, vēlāk [[notārs]] Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies [[Livonija|Livonijā]]: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas [[Komturs|komtura]] kancelejā. Bijis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un Livonijas hroniku. | Dzimis ap 1525. gadu Vestfālē. Bijis Brēmenes [[Domkapituls|domkapitula]] sekretārs, vēlāk [[notārs]] Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies [[Livonija|Livonijā]]: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas [[Komturs|komtura]] kancelejā. Bijis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un Livonijas hroniku. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 85. lpp. | ||
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. augusts, plkst. 11.08
Johans Renners (Johann Renner, ~1525.-1583.) - Rennera Livonijas hronikas autors.
Dzimis ap 1525. gadu Vestfālē. Bijis Brēmenes domkapitula sekretārs, vēlāk notārs Emdenē. No 1556. līdz 1560. gadam uzturējies Livonijā: līdz 1558. gadam bijis Jerves fogta kancelejas vadītājs (Paidē, mūsd. Igaunijā), pēc tam sekretārs Pērnavas komtura kancelejā. Bijis Livonijas kara pirmo gadu aculiecinieks. No 1561. gada Renners bija notārs Brēmenē, no 1564. lidz 1566. gadam strādājis Vācijas karalistes kambartiesā Špeierē, vēlāk atkal notārs Brēmenē. Miris ap 1583. gadu. Sarakstījis divus plašākus manuskriptus: Brēmenes pilsētas atskaņu hroniku (iespiesta divas reizes, 1583. un 1717. g.), un Livonijas hroniku.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 85. lpp.
