Atšķirības starp "Rennes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (''Scharffenberg'') ir iecēlis Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Oficiālais szimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. | + | [[Barons|baroni]] '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (''Scharffenberg'') ir iecēlis Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Oficiālais szimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 12.18
baroni fon Rennes (vc. von Roenne) - sena Livonijas muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (Scharffenberg) ir iecēlis Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Oficiālais szimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā.
